Skolotāju skaidrojumi par skolēnu problemātiskas uzvedības motīviem un pašnovērtētā uzvedības un emocionālā reakcij uz skolēnu problemātisko uzvedību

Abstract

Kvalitatīvi kvantitatīvajā pētījumā, izmantojot trīs situāciju aprakstus, tika veiktas strukturētas sarunas ar skolotājiem par skolēnu problemātiskas uzvedības motīviem un pašnovērtēto uzvedības un emocionālo reakciju. Pētījumā piedalījās 20 sākumskolas un pamatskolas skolotājas. Iegūtie rezultāti rāda, ka skolotāji skolēnu problemātisku uzvedību biežāk skaidro ar negatīviem iemesliem, no kuriem biežākie ir situatīvi negatīvi motīvi un negatīvas personības dispozīcijām. Pētījums arī apstiprina, ka pastāv saistība starp negatīvu skolēna uzvedības motīva skaidrojumu un aktīvu negatīvu skolotāja uzvedības reakciju. Atslēgas vārdi: skolēnu problemātiska uzvedība, skolotāja skaidrojums par skolēna rīcības motīviem, skolotāja uzvedības reakcija, skolotāja emocionālā reakcija.

This is a qualitative-quantitative type of study in which descriptions of three situations were used as a basis for structured interviews with teachers to determine their perception about attribution of misbehavior of students and behavioral and emotional reaction of teachers in the form of self-assessment. Twenty primary school teachers participated in the study. Results show that teachers most commonly explain misbehavior of students linking it to negative causes from which the most common ones are situatively negative motives and negative personal dispositions. Study confirms that there is a link between teacher’s attributions of student misbehavior to negative motives and negative behavior and negative behavioral reaction of the teacher. Key words: misbehavior of students, teacher’s perception about motives behind actions of students, self-assessed behavioral reaction of teacher, self-assessed emotional reaction of teacher, attributions.