Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu sociālo prasmju veicināšana rotaļu darbībā

Abstract

Bakalaura darba autore: Nadežda Ozoliņa. Bakalaura darba vadītāja: Asoc. prof., Dr. psych. Lūcija Rutka. Bakalaura darba apjoms: 54. lpp., 47. literatūras avoti, 5. tabulas, 4. attēli, 10. pielikumi. Bakalaura darba mērķis izpētīt, kā vecākā pirmsskolas vecuma bērniem attīstās sociālās prasmes rotaļu darbībā. Pētījumi liecina, ka 67 % bērnu neprot organizēt saskarsmi: ieklausīties sarunas partnera teiktajā, rast izeju problēmsituācijās, līdzpārdzīvot (41; 82-86). Problēmas nozīmīgums: Bērnu dzīvē arvien lielāku un būtiskāku nozīmi iegūst sociālo prasmju apguve. Sociālo prasmju apguve raksturo cilvēka gatavību dzīvesdarbībai. Sociālā gatavība ir ļoti nozīmīgs rādītājs, kas nosaka, cik veiksmīgi bērns spēs iekļauties jaunās dzīves situācijās. Bērnam ir svarīgi būt patstāvīgam, ieņemt savu vietu ģimenē, sociālā grupā. Šajā stadijā rotaļai ir vadošā darbība. Izpildot dažādas rotaļu lomas, bērns sagatavojas dzīvei nepieciešamajām lomām, mācās analizēt un kontrolēt savu darbību, sadarboties ar citiem, paskatīties uz situāciju no cita viedokļa. Lai labāk izprastu sociālas darbības attīstību un sociālo prasmju veicināšanas procesu pirmsskolā analizēti daudzu autoru darbi (psihologu, pedagogu). Kā nozīmīgākos teorētisko pamatu veidotājus var atzīmēt R. Bošu, D. Dzinteri, G. Svenci, I. Puškarevu, Ļ. Vigotski, Ē. Ēriksonu, Ž. Piažē un citus. Atslēgas vārdi: sociālo prasmju veicināšana, rotaļu darbība, sociālā vide.

Thesis author: Nadezda Ozolina. Scientific advisor: Dr. Psych., Assoc. Prof. Lucija Rutka. Volume of work: 54 pages, 47 references, 5 tables, 4 images, 10 appendices. The goal of this thesis is to explore the development course of the senior pre-school children’s social skills in a play. According to research, 67 percent of children are incapable of managing communication, i. e., they are incapable of listening to speech given by a communications partner, coming to the solution in problem cases or sharing a feeling of compassion for a communications partner (41; 82-86). Problem significance: The mastering of social skills among children is gaining a bigger and more essential role in the daily life of children. Acquired these social skills illustrate that a person is ready for social activity, and social readiness is a very essential factor determining the level of the readiness of a child for successful adaptation to and entering into new situations in daily life. It is important for a child to be self-dependent, to gain his/her part both in the family and in a social group. A play has the most essential role in this development stage, and by a range of role plays, a child is thus getting ready for roles essential in real life, learns to analyse and cope with his/her activities, master the ways to cooperate with other society members and to understand a definite case from other point of view. Pieces of work by many authors (psychologists and teachers) had been analyzed in this thesis to have a deeper understanding of both the development of social activity and the process of promotion of the social skills at pre-schools. R. Bosa, D. Dzintere, G. Svence, I. Puskarevs, L. Vigotskis, E. Eriksons, J. Piaget and other authors can be listed as the most important developers of the relevant theoretical base. The relevant keywords: the promotion of social skills, a play, the social environment.