Psiholoģiskā labklājība, sociālais atbalsts un depresija indivīdiem pēc pārciestā insulta.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noteikt saistības starp psiholoģisko labklājību, uztverto sociālo atbalstu un depresiju indivīdiem pēc pārciestā insulta. Kā arī bija paredzēts noteikt vai pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības psiholoģiskajā labklājībā, uztvertā sociālā atbalstā un depresijā indivīdiem pēc pārciestā insulta. Un vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības psiholoģiskajā labklājībā, uztvertā sociālā atbalstā un depresijā indivīdiem pēc pārciestā insulta atkarībā no ģimenes stāvokļa. Pētījumā piedalījās Nacionālā Rehabilitācijas Centra „Vaivari” neirorehabilitācijas programmas pacienti, pēc pārciestā insulta pēdējo 6 mēnešu laikā. Kopumā 30 respondenti, no kuriem 12 sievietes un 18 vīrieši, vecumā no 21 līdz 80 gadiem. Pētījumātika izmantots Multidimensionālās psiholoģiskās labklājības modelis (Multidemensional Assesment of Well-Being, Ryff, 1989), Daudzdimensionālā sociālā atbalsta skala (Multidemensional Scale of Perceived Social Support, Zimmet et al., 1988), un Beka depresijas aptauja (Beck’s Depression Inventory II (BDI-II), Beck, Steer & Brown, 1996). Pētījuma rezultātos parādās dzimumatšķirības psiholoģiskajā labklājībā. Savukārt dzimumatšķirības nav statistiski nozīmīgas uztvertā sociālā atbastā un depresijas rādītājos indivīdiem pēc pārciesta insulta. Nepastāv atšķirības insulta pacientiem ar dažādu ģimenes statusu psiholoģiskajā labklājībā, uztvertajā sociālā atbalstā un depresijā. Pētījuma rezultāti apstiprina citu pētījumu datus, ka indivīdiem pēc pārciesta insulta pstāv saistības starp psiholoģiskao labkājību, uztverto sociālo atbalstu un depresiju. Atslēgas vārdi: insults, psiholoģiskā labklājība, uztvertais sociālais atbalsts, depresija

Aim of the study was to determine the relationship between the psychological well-being, perceived social support and depression individuals after stroke. Whether discover statistically significant gender differences in the psychological well-being, perceived social support and depression individuals after stroke. In addition, discover is there statistically significant differences in the psychological well-being, perceived social support and depression individuals after stroke, depending on marital status. The study included the National Rehabilitation Centre "Vaivari" Neurological program patients who suffer stroke in the last 6 months. In total, 30 respondents, of whom 12 women and 18 men, aged 21 to 80 years. The following methods were used in the research: Multidemensional Assesment of Well-Being (Ryff, 1989), Multidemensional Scale of Perceived Social Support (Zimmet et al., 1988) and Beck’s Depression Inventory II (BDI-II) (Beck, Steer & Brown, 1996). The results of the research show gender differences in psychological well-being. In turn, there was no statistically significant gender differences in perceived social support and depression in stroke patients. Alsou here is no difference in stroke patients with different family status - of psychological well-being, perceived social support and depression. The study confirms other research data that there is relation between psychological well-being, percived social support and depression. Keywords: stroke, psychological well-being, perceived social support, depression