Apkalpojošās sfēras darbinieku emocionālā izsīkuma un personības iezīmju mediācija ar emociju regulāciju darbā

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izpētīt saistības starp emociju regulāciju darbā, personības iezīmēm un emocionālo izsīkumu. Pētījumā piedalījās darbinieki, kuri pašlaik strādā apkalpojošā sfērā. Izlases apjoms bija 105 cilvēks, vecumā no 25 līdz 60, no kuriem 63 sievietes, ar vidējo vecumu 45,29 gadi un 42 vīrieši, ar vidējo vecumu 42,81 gadi. Pētījumā piedalījās dažādu profesiju pārstāvji – skolotāji, medmāsas, administratori, vadītāji u.c. No 105 dalībniekiem, 43 apkalpo klientus tikai klātienē, 12 tikai neklātienē, pārējie 50 norādīja gan klātieni, gan neklātieni, kā savu klientu konsultēšanas veidu. Pētījuma dalībnieku vidējais darba stāžs darbā ar klientiem ir 17,32 gadi. Lai atbildētu uz izvirzītiem pētījumā jautājumiem, maģistra darba ietvaros tika izmantotas trīs aptaujas. Emocionālā izsīkuma izpētei tika izmantota Daigas Caunes maģistra darba ietvaros adaptēta skala- Maslačas Izdegšanas aptaujas modifikācija -Vispārīgā aptauja (Maslach Burnout Inventory – General Survey, Maslach, Jackson, & Leiter, 1996, kā minēts Caune, 2004). Maģistra darba mērķiem tika izmantota tikai viena skala - emocionālais izsīkums, kuru veido 5 apgalvojumi (piem. „Darba dienas beigās es jūtos iztukšots/-a). Lai izpētītu Emociju regulācijas līmeni, šī maģistra darba ietvaros tika veikta – Emociju regulācijas skala apkalpojošas sfēras darbiniekiem (Hospitality emotional labor scale, Chu & Murrmann, 2006) adaptācija. Aptauja sastāv no 19 apgalvojumiem, kuri veido divas apakšskalas – emocionālā disonance (emotive dissonance) un emocionālā piepūle (emotive effort). Personības iezīmju izpētei tika izmantota aptauja „Lielais piecnieks” (Big Five Inventory; Benet-Martinez & John, 1998). Aptauju Latvijā ir adaptējis Ivars Austers (Schmitt, Allik, McCrae, Benet-Martinez, Alcalay, Ault, Austers et al., 2007), bet 2011. gadā to ir uzlabojuši Perepjolkina un Kālis (Perepjolkina & Kalis, 2011). Pētījumā iegūtie rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgām sakarībām starp personības iezīmēm, emociju regulācijas darbā (ERD) novērtējumu un emocionālo izsīkumu. Turklāt, tika atklāts, ka emocionālā disonance daļēji pastarpinā attiecības starp neirotismu un emocionālo izsīkumu. Rezultāti, kas tika iegūti šī maģistra darba ietvaros ir vērtīgi gan no praktiskā, gan no teorētiskā viedokļa.

The aim of this paper was to evaluate connection between emotional labour, personality traits and emotional exhaustion. There were 105 particpants, 25 to 60 years old, among them 63 women, with an average age of 45,29 and 42 men, with an average age of 42,81. There were participants from different spheres of work – teachers, administrators, nurses, manager etc. In order to answer question, which was placed in a masters thesis, three questionaries were used. Emotional exhasution was evaluated by using Daigas Caunes adapted inventory- Maslach Burnout Inventory – General Survey (Maslach, Jackson, & Leiter, 1996, as mentioned Caune, 2004). In order to evaluate Emotional labour, in this masters thesis Hospitality emotional labor scale was adapted (Chu & Murrmann, 2006). This questionary consists of 19 statements, and two scales – emotive dissonance and emotive effort. In order, to evaluate personality traits Big Five Inventory was used (Benet-Martinez & John, 1998). The results pont out that there are statistically sufficient relations between personality traits, emotional labout and emotional exhaustion. Also, it was found that emotional dissonace is a partial mediator between neirotism and emotional exhaustion. The results, that has been obtained in this paper are usefull form theoretical and also from practical point of view.