Stereotipu par Latvijas armiju saturs un to saistība ar militārisma-pacifisma attieksmēm

Abstract

Pētījuma mērķis noskaidrot, kāds ir stereotipu par Latvijas armiju saturs emocionālā siltuma-kompetences dimensijās divām grupām – ar armiju saistītām personām (Nacionālās Aizsardzības akadēmijas kadeti) un ar armiju nesaistītām personām (Rīgas Tehniskās universitātes studenti), kā arī noskaidrot, kāds ir kadetu un studentu militārisma-pacifisma līmenis. Un izpētīt kādas saistības pastāv starp militārisma-pacifisma attieksmēm un stereotipiem par armiju emocionālā siltuma un kompetences dimensijās abu grupu respondentiem. Izmantojot S. Fiske (Fiske, 2002) izstrādāto stereotipu satura modeļa aptauju, noskaidrots, ka pastāvošie stereotipiskie uzskati par Latvijas armiju, kaut arī statistiski vērā ņemami atšķiras, bet atšķirības militārpersonu un tehniskās universitātes studentu uzskatos nav lielas. Latvijas armiju aptaujātie novērtē kā visai augsti kompetento, un vidēji emocionāli silto – tātad, Latvijas karavīri netiek uzvērti kā negatīvie sāncenši, bet drīzāk kā derīgie profesionāļi. Paši karavīri sevi uzskatīja par vairāk emocionāli siltajiem, nekā viņus novērtē ārgrupa. Kopējais militārisma līmenis karavīru vidū ir augstāks, nekā tehnisko studentu vidū. Pastāv pozitīva saistība starp karavīru militārisma līmeni un emocionālā siltuma novērtējumu: tie karavīri, kas paši ir vairāk militāristiski noskaņoti – Latvijas armijas karavīrus kopumā novērtē kā vairāk emocionāli siltus. Tas pilnībā sakrīt ar teorija aprakstīto parādību par to, ka pie paša grupas piederīgos novērtē pozitīvi, kā emocionāli tuvus, siltus. Identificēta vēl viena saistība: tehniskā virziena studenti, kuri vairāk nosliecas uz pacifismu, nekā militārismu – Latvijas armijas karavīru kompetenci novērtē augstāk, nekā militāristiski noskaņotie studenti. Pētījums parādīja, ka Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu stereotipi par Latvijas armiju, kā par iekšgrupu maz atšķiras no pārējās sabiedrības uzskatiem, un stabilie priekšstati par Latvijas armijas karavīriem, kā par tādiem, kam piemīt nosacīti augsta kompetence un emocionāli siltums.

Atslēgas vārdi: militārisms, pacifisms, stereotipu satura modelis,emocionālā siltuma, kompetences dimensijas, armija.

Main goal of research was to maintain data about stereotypes of Latvian army, and to find out, if military personnel stereotypes about themselves differ from civil people stereotypes, as well as to study correlatin between stereotype content and personal level of support to pacifism vs. military ways of solving conflicts. S. Fiske's (2002) stereotype content model was used to measure stereotypes about Latvian army. Respondents rated Latvian army as quite high competent, and moderate warmth – that means, Latvian soldiers were not rated as comeptitors, but more as useful, positive professionals. Soldiers rated themselves warmer, than they were seen from the outgroup. Overall level of militarism is higher in military group, higher, than Technical University students have. There was at positive correlation between soldier’s militarism level and warmth: those soldiers, who were more militaristic by themselves – they tended to perceive Latvian army as warmer. This is fully in line with theory about people do mark their ingroup as positive, emotionally warm, known. Technical university students holeded more expressed pacifistic and less militaristic views – they perceived Latvian army personnel as more competent. No others relations, links were detected. Research showed, that Latvian soldiers think about themselves almost the same as society at large think about army. Latvian army is stereotypically perceived as relatively high on competence dimension and lower on the dimension of warmth.

Keywords: militarism, pacifism, stereotype content model, dimensions of warmth- competence, army.