Problēmu risināšanas stratēģiju izvēles atšķirības 8-9 un 10-11 gadus veciem skolēniem.

Abstract

Pētījuma mērķis ir izpētīt problēmrisināšanas stratēģijas izvēles atšķirības 8-9 un 10-11 gadus veciem skolēniem. Tika apskatītas informācijas apstrādes teorijas un neo-Piažē skolas pārstāvju, Keisa, Klāra un Zīglera, pieejas problēmrisināšanas stratēģiju konstruktam, kas tiek definēts kā algoritma secīga izmantošana plaša un variatīva problēmu loka risināšanai, turklāt bērna kognitīvā attīstība tiek sasaistīta ar problēmu risināšanas sarežģītākas stratēģijas apguvi (Siegler, 1986). Kā metode tika izmantota Zīglera stratēģiju novērtēšanas metode (Siegler, 1976) un „Balansētā koka” tests, kas tika izveidots pētījuma ietvaros, lai varētu veikt frontālu datu ievākšanu. „Balansētā koka” testā dalībniekam bija jārisina 30 sešu veidu problēmas jeb uzdevumi, lai būtu iespējams noteikt viņa izmantoto stratēģiju. Uzdevumus risina, paļaujoties uz kādu no četrām iespējamām stratēģijām, kas ir pakārtotas hierarhijā. Pētījuma izlases veidoja 8-9 un 10-11 gadus veco skolēnu grupas, katrā izlasē tika iekļauti 35 skolēni (20 zēni un 15 meitenes). Iegūtie rezultāti liecina, ka starp pētāmajām izlasēm pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības problēmrisināšanas stratēģiju izvēlē, vecākiem skolēniem izvēloties sarežģītākas stratēģijas: 8-9 gadīgie skolēni visbiežāk izmantoja I un II stratēģiju, gandrīz neizmantoja III stratēģiju un nemaz neizmantoja IV stratēģiju, savukārt, 10-11 gadīgie skolēni visbiežāk izmantoja II un III stratēģiju, reti izmantoja I stratēģiju, bet joprojām neizmantoja IV stratēģiju. Pētījuma rezultāti apstiprina un papildina Zīglera (Siegler & Chen, 2002) paustās atziņas par 8-11 gadus veco bērnu problēmrisināšanas stratēģiju izvēli

The aim of the study is to examine choice differences of problem solving strategies between 8-9 and 10-11 year old pupils. Theories within the framework of information processing approach and neo-Piagetians’ Case, Klahr and Siegler for the problem solving strategies construct were explored. The strategy is defined as consecutive use of an algorithm solving various type of problems as well as cognitive development involves acquisition of more complex problem solving strategies (Siegler, 1986). Siegler’s strategy assessment method (Siegler, 1976) and „The Balance scale” test were applied. The test was developed within the framework of bachelor paper to collect the frontdata. To define which strategy was used participant had to solve 30 six-type problems. The problems can be solved by using one of possible four strategies, wich are subordinated in hierarchy. Research samples consisted of 8-9 and 10-11 year old pupils; 35 pupils were in each sample (20 boys and 15 girls). The results showed that older pupils preferred more sophisticated strategies, the covariance between samples was confirmed: 8-9 year olds mostly used strategies I and II, barely used strategy III, did not use strategy IV; 10-11 year olds mostly used strategy II and III, rarely used strategy I and did not use strategy IV. Research results confirm and replenish Siegler’s (Siegler & Chen, 2002) verities for choice of problem solving strategies in 8-11 years old children.