Latvijas veselības aprūpes profesionāļu sēras kā rezultāts rūpēm par vēzi slimiem, mirstošiem bērniem

Abstract

Šis pētījums apskata bērnu paliatīvās aprūpes speciālistu Latvijā sēru procesu, kuru izraisa mirstošu bērnu aprūpe. Pētījuma mērķis bija apzināt atbildes uz četriem izvirzītajiem jautājumiem: (1) kā veselības aprūpes profesionāļi apraksta savu motivāciju strādāt ar nopietni slimiem bērniem; (2) ar kādām grūtībām un stresu nākas sastapties veselības aprūpes profesionāļiem, aprūpējot mirstošus bērnus; (3) kā veselības aprūpes profesionāļi apraksta bērna nāves ietekmi uz viņiem; (4) kādi faktori ietekmē veselības aprūpes profesionāļu vēlmi palikt vai atstāt šo darba sfēru? Pētījumā piedalījās astoņi aprūpes sniedzēji, no tiem 2 ārsti, 3 medmāsas, 2 sociālie darbinieki un psihologs. Šajā izpētē tika izmantotas divas metodes, kas palīdzēja ievākt rezultātus. Viena no metodēm bija daļēji strukturēta intervija par četrām galvenajām tēmām –(a) darba motivācija strādāt šajā sfērā; (b) stress un grūtības, ar kurām sastopas darba laikā; (c) bērna nāves ietekme uz veselības aprūpes speciālistiem; (d) apmierinātība ar darbu - faktori, kas nosaka vēlmi turpināt darbu bērnu paliatīvās aprūpes nodaļā vai mainīt darbu, darba aspekti, kas sagādā gandarījumu. Otra metode, kas tika izmantota bija stresu izraisošu situāciju novērtējums, kurā veselības aprūpes profesionāļiem tika piedāvātas 10 ar lielu stresu saistītas situācijas, kuras vajadzēja sarindot pēc izraisītā stresa līmeņa augstuma. Interviju teksta analīze palīdzēja izdalīt vairākas atbilžu kategorijas, kas raksturoja motivāciju strādāt bērnu paliatīvajā aprūpē, grūtības, ar kurām nācās saskarties darbā. Apkopotas sērošanas reakcijas un veidi, kā tiek apspiestas sēras darbā ar mirstošiem bērniem. Konstatēts, ka speciālisti aizietu no šīs darba sfēras, ja nespētu vairs sniegt medicīnisku vai emocionālu atbalstu pacientam un viņa ģimenei emocionālās izdegšanas dēļ. Stresa situāciju novērtējuma analīze, apkopojot aptaujas sniegtos datus, parāda, ka vislielāko stresu izraisa rūpes par bērnu, kas izjūt sāpes vai ciešanas, atbalsta sniegšana vecākiem pirmsnāves periodā un komunikācija ar mirstoša bērna prasīgiem („grūtiem”) vecākiem. Mazāku stresu izraisa rūpes par mirstošu bērnu komas stāvoklī, atbalsta sniegšana vecākiem, kuri sēro par sava bērna nāvi, rūpes par mirstošu bērnu, kurš nav pazīstams un rūpes par mirstošu bērnu, kurš negaidīti mirst. Atslēgas vārdi: sēras, veselības aprūpes speciālists, paliatīvā aprūpe

This research looks at the grievance process due child death among palliative care specialists of Latvia. The purpose of the research was to understand answers to four raised questions: (1) how health care workers describe their motivation to work with terminally ill children; (2) what problems and stresses are encountered by health care professionals whilst caring for dying children; (3) how health care professionals describe the impact of child’s death on themselves; (4) which factors influence the choice of health care professionals to leave or stay in this field of work? Eight care givers took part in the research, among them 2 doctors, 3 nurses, 2 social workers and a psychologist. The research used two methods that helped to gather results both qualitatively and quantitatively. One of the methods was partially structured interview on four main subjects – (a) job motivation to choose work in the field; (b) stress and difficulties encountered during the work; (c) impact of the death of the child on health care specialists; (d) job satisfaction – factors, that define willingness to continue work in area of child palliative care or change the job, aspects of job, that offer satisfaction. Other method used was assessment of stress-creating situations, where health care professionals were offered 10 stress-related situations, which had to be ranged in accordance to the level of caused stress. Analysis of the results allowed to define several categories of replies, which characterized motivation to work in palliative care of children, and difficulties encountered in the work. Grievance reactions and ways of suppressing grief whilst working with dying children were summarized. It was concluded, that the specialists would leave the field, if they would be incapable to provide emotional support to patient or family due emotional burnout. Analysis, which was done by summarizing the data gained from survey, show that the biggest stress is caused by tending a child, which feels pain or suffering, providing support to parents in ante-mortem period and communication with demanding (“difficult”) parents of dying child. The stress is lower when tending a dying child in coma, providing support to parents, who have lost their child, caring about unacquainted dying child, and tending to child which dies suddenly. Keywords: grief, health care specialist, palliative care