Starpvalodu ietekme skolēnu vārdu krājuma bagātinašanā anglu valodas apguves procesā Latvijā

Abstract

Šis darbs tika uzrakstīts sakarā ar jauno politisko situāciju Latvijā, tai iestājoties Eiropas Savienībā. Ir palielinājusies starpkultūru saskarsmes loma un līdz ar to dažādu valodu izmantošanas nozīme. Šī darba autore cenšas vērst uzmanību tam, ka skolotājs var veiksmīgi izmantot skolēnu iepriekšējās citu valodu zināšanas, lai vienlaikus ar angļu valodas mācīšanu veicinātu arī daudzvalodu saziņas iemaņas. Atsevišķa gadījuma pētījums, lai sasniegtu diplomdarba izvirzīto mērķi, tika īstenots šādas datu ievākšanas metodes tika izmantotas: (a) anketēšana, lai noskaidrotu kopējo klases skolēnu zināmo valodu dažādību un to pielietojumu ikdienā; (b) skolēnu metalingvistiskās dienasgrāmatas ar audzēkņu pārdomām par valodām un to īpatnībām; (c) intervijas, lai noskaidrotu dažādu valodu skolotāju viedokļus par starpvalodu ietekmi valodu apguves procesā un daudzvalodu pieejas izmantošanu Latvijas situācijā. Tika secināts, ka, lai gan skolēniem ir samērā plašas dažādu valodu zināšanas, tās netiek ikdienā aktīvi lietotas. Līdz ar to tās ir kā pasīvas zināšanas. Pētījums pierādīja, ka daudzvalodu izmantošana valodu stundās ar analītisku pieeju tās salīdzinot, veicina skolēnos ne tikai izpratni un interesi par dažādām valodām un kultūrām, bet arī aktivizē šo valodu lietojumu.

This Paper has been written due to the new political situation in Latvia since it has joined European Union. Rapidly growing intercultural relations has increased the importance of languages within the society. The author of this Paper attempts to suggest that the teacher can productively use students’ prior knowledge of other languages not only to facilitate the English language learning process but also to promote crosslinguistic communication skills. A case study was carried out and the following data collection methods were used: (a) questionnaires, to find out the learners’ linguistic repertoire and their exposure to languages in general; (b) students’ metalinguistic diaries with their reflections about languages and their pecularities; (c) interviewS to find out the opinion about the role of crosslinguistic influence in the process of language acquisition as well as the use of plurilingual approach within the context of Latvia. It was concluded, although the learnsers’ have a rich linguistic repertoire, they do not use these languages often. Thus, these can be called passive knowledge. The research proved, that multiple language use with within the language lessons promotes not only the students’ understanding and curiosity about different languages and cultures, but also activates the use of these languages.