Klases iekšējās kārtības noteikumi kā palīglīdzeklis disciplīnas ieviešanai 7. un 11.klasē

Abstract

Izglītības galvenais mērķis ir ne tikai izglītot skolēnus un nodrošināt teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas dažādos priekšmetos, bet arī iemācīt bērniem pamata uzvedības noteikumus, lai vēlāk tie varētu pielāgoties kopējās sabiedrības uzvedības normām. Skolā skolēni mācās kā savstarpēji saprasties un kā būt veiksmīgiem kontaktējoties ar saviem draugiem, ģimeni un pārējiem cilvēkiem ar kuriem tie saskaras. Diplomdarba mērķis bija atklāt vai atbilstoša uzvedība var būt nodrošināta un saglabāta klasē ar klases iekšējo kārtības noteikumu palīdzību. Atsevišķa gadījuma pētījums tika lietots kā izpētes metode, lai noskaidrotu skolēnu un skolotāju attieksmi pret klases iekšējā kārtības noteikumiem, kā arī pierādītu, ka klases iekšējās kārtības likumi var palīdzēt nodrošināt un saglabāt atbilstošu uzvedību klasē. Pētījums tika veikts Ziemeļvalstu Ģimnāzijas septītajā un vienpadsmitajā klasē. Pētījuma metodes bija anketēšana skolēniem un intervijas klases audzinātājām. No skolēnu anketām iegūtie dati parādīja, ka skolēni neiebilst pret klases iekšējās kārtības noteikumiem, turklāt, bērni uzskata, ka ar to palīdzību klasē tiktu nodrošināta kārtība, disciplīna un cieņas pilna attieksme pret klases biedriem un skolotājiem. Tomēr salīdzinot datus, septītās klases skolēnu uzskati atšķīrās no vienpadsmitās klases skolēnu viedokļiem, piemēram, jaunākās klases skolēni vairāk atbalstīja ideju par disciplīnas uzlabošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu efektīvāku mācību procesu, kamēr vecākās klases skolēni uzskatīja, ka klases iekšējās kārtības noteikumi nevarētu uzlabot disciplīnu, bet drīzāk mainīt savstarpējo attieksmi vienam pret otru un pret skolotājiem, līdz arto, būtu uzlabojusies atmosfēra klasē. Secinot jāatzīst, ka klases iekšējās kārtības noteikumi izrādījās efektīvs līdzeklis disciplīnas nodrošināšanai un saglabāšanai gan stundu laikā, gan starpbrīžos, tomēr jāpiebilst, ka neskatoties uz to, ka noteikumi pastāv un skolēni ir informēti par tiem, disciplīnas problēmas joprojām pastāv. Tāpēc, Diplomdarba autors ir pārliecināts, ka visiem skolotājiem vajadzētu izveidot vienotu noteikumu sistēmu, citādāk, skolotāju mērķis nodrošināt piemērotas uzvedības normas netiks sasniegts. Tā kā katram skolotājam ir savas prasības, skolēniem rodas grūtības ievērot noteikumus. Tādējādi, skolotājiem vajadzētu rūpīgi izvērtēt klases iekšējo kārtības noteikumu teorijas pamatus, kā arī dalīties savā pieredzē ar pārējiem kolēģiem.

The main goal of the education is not only to educate students and to provide the theoretical and practical basis in different subjects but, also to teach children basic behaviour rules so that later on they can easily adapt to the society’s etiquette norms. In school students learn how to communicate with each other and how to be successful in everyday communication with their friends, family and other people who surround them. The aim of the Diploma Paper was to explore whether appropriate behaviour can be established and maintained in the classroom with a help of the classroom rules. The case study was used as a research method in order to find out students’ and teachers’ attitude to the classroom rules, what is more, to prove that the classroom rules can help to establish and maintain discipline in the classroom. The research was carried out in the Grammar School of Nordic Languages in grades seven and eleven. Data collection methods used were questionnaires for students and interviews for class tutors of grades seven and eleven. The data obtained from the questionnaires for students showed that learners were not against the classroom rules; moreover, they considered that with the help of the classroom rules order, discipline and respectful attitude to each other and teachers could be established. However, the opinions of the learners in grade seven differed from those of the grade eleven, for instance, younger children supported more the idea that discipline had to be improved in order to make the learning process effective while eleven graders’ considered that the classroom rules could not improve the discipline but rather to change the attitude towards each other and teachers, as a result, the atmosphere could be improved in the classroom. To conclude, it must be stated that the classroom rules proved to be an effective tool to establish and maintain discipline both in the classroom and during the breaks, however it should be acknowledged that discipline problems still exist even if the classroom rules are created and students are aware of them. Thus, the author of the Diploma Paper strongly believes that all teachers should have one united rule system; otherwise, the teachers’ aim to establish appropriate behaviour norms can not be achieved as teachers may make different demands and consequently students can not follow them. Therefore, teachers should carefully consider the theoretical frame works for the classroom rule creation as well as exchange their experience with their colleagues.