Klasiskās mūzikas klausīšanās ietekme uz mūzikas klašu audzēkļu telpisko domāšanu.
Author
Piķe, Liene
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Dimdiņš, Ģirts
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai mūzikas klašu audzēkņi uzrādīs augstākus rezultātus telpisko uzdevumu izpildē salīdzinājumā ar vispārizglītojošo klašu audzēkņiem, kā arī noskaidrot vai pēc V. A. Mocarta klavieru sonātes Divām klavierēm D mažorā, K. 448 noklausīšanās telpiskā domāšana paaugstināsies vairāk mūzikas klašu audzēkņiem, nekā skolēniem no vispārizglītojošām klasēm, kā arī vai pastāv garastāvokļa izmaiņas pēc un pirms mūzikas noklausīšanās.
Pētījumā piedalījās 30 skolēni no vispārizglītojošām klasēm, no kuriem 12 bija vīrieši un 18 sievietes, un 33 no mūzikas novirziena klasēm, no kuriem 13 bija vīrieši un 20 sievietes, vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Lai noskaidrotu klasiskās mūzikas ietekmi uz telpisko domāšanu tika izmantots Ketela Kultūras brīvais intelekta tests, kā klasiskās mūzikas skaņdarbs tika izmantots V. A. Mocarta klavieru sonāte D mažorā, K.448.
Pētījums apstiprina, ka ir statistiski nozīmīgas atšķirības telpiskajā domāšanā starp mūzikas klašu audzēkņiem un vispārizglītojošo klašu audzēkņiem, bet nav statistiski nozīmīgas atšķirības telpiskākajā domāšanā starp mūzikas klašu skolēniem un vispārizglītojošo klašu skolēniem pēc V. A. Mocarta klavieru sonāte D mažorā, K.448. noklausīšanās. Pirms un pēc mūzikas noklausīšanās nav statistiski nozīmīgas atšķirības garastāvokļa izmaiņās.
Pētījuma rezultāti papildina jau esošos pētījumus par mūzikas ietekmi uz telpisko domāšanu, kā arī sniedz ieskatu par mūzikas ietekmi uz telpisko domāšanu mūzikas novirziena klašu skolēniem un vispārizglītojošo klašu skolēniem.
Atslēgas vārdi: telpiskā domāšana, garastāvoklis, klasiskā mūzika, mūzikas izglītība The aim of this study was to determine does the pupil from musical classes show higher results in spatial exercises comparing with the pupils from general classes. Also to determine does the spatial reasoning increases more for the pupils musical classes then for the pupils from general classes after listening to V. A. Mozart’s Piano Sonata for Two Pianos in D major, K. 488 and are there any changes in the mood after listening to music.
30 pupils from general classes (12 males and 18 females and 33 pupils from musical classes (13 males and 20 females) in the age 14 to 16 years participated in this research. To determine the influence of classical music to spatial reasoning R. Cattel Culture Free Intelligence Test and V. A. Mozart’s Piano Sonata for Two Pianos in D major, K. 488 as a composition of classical music used.
This research confirms that there are statistically meaningful differences in spatial reasoning among pupils from musical classes and general ones before listening to music. At the same time there are no statistical meaningful differences in spatial reasoning among these pupils after listening to composition of classical music. Before and after listening to music there are no statistically meaningful changes in the mood.
The results of study supplements researches about the influence of music to spatial reasoning that have been done before. It also gives opinion about the influence of music among pupils with and without musical education.
Key words: spatial reasoning, classical music, musical education, mood