Izglītības jēdziena izpratne latviešu pedagoģiskajā un filosofiskajā domā 20.gadsimta 20.-30.gados

Abstract

Maģistra darbs ir teorētisks pētījums pedadgoģijas un vērtībizglītības jomā, kurā tiek vēsturiski aplūkota pedagoģiskā doma Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados sociālkulturālā un aksioloģiskā kontekstā. Darbā tiek salīdzinātas divas sinhroni pastāvošas izglītības koncepcijas: humanitārā un reformizglītība. Vēsturiski iedibinātā tradīcija tiek pētīta salīdzinājumā ar inovatīvo izglītības formu kā tradīcijas un modernitātes pretnostatījums. Pētījums galvenokārt pievēršas tiem filozofiskās domas adeptiem, kas radušies Vācijā un kuriem bija nozīmīga ietekme latviešu pedagoģisko nostādņu veidošanā, sākot no jaunlatviešu kustības līdz Latvijas brīvvalsts ekonomiskā, sociālā un kulturālā uzplaukuma laikam. Starp tām kā būtiskākās tiek analizētas V. fon Humbolta iedibinātā humānā izglītība un uz aroda apguvi orientētā izglītība, kas politiskās neatkarības apstākļos tika nopietni akceptētas un harmoniski un pašpietiekami īstenotas. Liela vērība piešķirta filosofiskajām atziņām kultoroloģiskā aspektā, kurām bija pravietiski izšķirīga jēga 20. gadsimta sociālo un kultūras pavērsienu eventuālājā interpretācijā. Atsevišķi pētīti arī kultūrizglītības un filozofiskās izglītības jautājumi izglītības jēdziena konceptuālās nostādnes skaidrošanas labad.

This paper explores theoretical concepts in pedagogy and enlightenment, it concerns historical growth of pedagogic thought in Latvia in 20th century’s years of 20.–30., dealing with it in socialcultural and axiological contexst. In this paper there has been compared two simultaneous existing education concepts: humanitarian and reformeducation. This tradition has been examine as comparision with innovative education form and as beeing tradition and modernity contrast. For the most part this paper focus on those aspects of philosophical thought, that had been arised from Germany and had impact on Latvian pedagogical approach development. This master’s paper accentuate W. Von Humbouldt’s estamblished and work education, which has been accepted and applyed in different stage education. Paper concerns philosophical cognition in cultorological perspective, which had been received important role in 20th century’s social an cultural turning point evantual interpretation. There has been analysed cultural educations and philosophical educations matter for explaining educations definitions conceptual approach.