Darbaholisma, apmierinātības ar darbu un apmierinātības ar dzīvi savstarpējās sakarības.

Abstract

Rezumējums

Pētījuma mērķis bija iegūt dziļāku teorētisku izpratni par darbaholisma jēdzienu psiholoģijā, apskatot to saistībā ar apmierinātību ar darbu un apmierinātību ar dzīvi, un praktiski izpētīt, vai pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp darbaholisma rādītājiem un apmierinātību ar darbu, vai pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp darbaholisma rādītājiem un apmierinātību ar dzīvi un vai pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības darbaholisma rādītājos. Pētījumā piedalījās 100 darbinieki, sievietes (n=50) un vīrieši (n=50), vecumā no 19 līdz 51 gadam, kuru darba stāžs nav mazāks par 1 gadu. Pētījumā tika izmantotas šādas metodikas: Darbaholisma aptauja (Workaholism Battery - WorkBAT, Spence & Robbins, 1992), “Apmierinātība ar dzīvi” skala (Satisfaction With Life Scale - SWL; Diener & Pavot, 1993), P.E Spektora izstrādātā aptauja „Apmierinātība ar darbu” (Job Satisfaction Survey, Spector, 1986; 1988). Izpētot darbaholisma skalu rādītāju saistību ar apmierinātības ar darbu aspektiem, varēja secināt, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva sakarība starp darbinieku iesaistīšanos darbā un apmierinātību ar darba kārtību un statistiski nozīmīga pozitīva sakarība starp iesaistīšanos darbā un apmierinātību ar darba saturu. Pastāv statistiski pozitīva sakarība starp darba patiku un apmierinātību ar vadību, papildatlīdzību un darba saturu. Statistiski negatīva sakarība pastāv starp tieksmi strādāt un apmierinātību ar atzinības iegūšanu, darba kārtību un apmierinātību ar darbu kopumā. Izpētot darbaholisma skalu rādītāju saistību ar apmierinātību ar dzīvi, tika izdarīts secinājums, ka statistiski nozīmīga pozitīva saistība parādās starp darba patiku un apmierinātību ar dzīvi. Tika secināts, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības darbaholisma rādītājos starp sievietēm un vīriešiem.

Atslēgas vārdi: darbaholisms, apmierinātība ar darbu, apmierinātība ar dzīvi

The aim of the research was to gain a deeper theoretical understanding about the notion of workaholism in psychology, by studying it in connection with job satisfaction and life satisfaction, to practically investigate whether there exists a statistically significant correlation between the indices of workaholism and job satisfaction, and a statistically significant correlation between the indices of workaholism and life satisfaction, as well as to study if there are statistically significant sex differences in the indices of workaholism. 100 employees participated in the research, both females (n=50) and males (n=50) aged from 19 to 51 with the work experience of at least 1 year. The following methodologies were used in the research: Workaholism Battery – WorkBAT, Spence & Robbins, 1992; Satisfaction with Life Scale – SWL; Diener & Pavot, 1993; Job Satisfaction Survey, Spector, 1986;1988. The investigation of the correlation between the workaholism scale indices and aspects of job satisfaction gives the grounds to conclude that there exists a statistically significant negative correlation between the employees’ involvement in the work and work regulations, and a statistically significant positive correlation between the involvement in work and satisfaction with the work contents. A statistically positive correlation exists between the work enjoyment and satisfaction with management, an additional payment and work contents. A statistically negative correlation exists between the drive and satisfaction with appreciation, work regulations and job satisfaction in general. After the investigation of the correlation between the workaholism scale indices and life satisfaction the conclusion was drawn that a statistically positive correlation is visible between the work enjoyment and the satisfaction with life. It was concluded that there are no statistically significant differences in the workaholism indices between women and men.

Key words: workaholism, job satisfaction, satisfaction with life.