Traumas simptomu izpausmju līmeņa izmaiņas policijas darbiniekiem psiholoģiskā debrīfinga rezultātā

Abstract

Pēdējos gados neapšaubāmi populārs krīzes intervences veids pēc kritiskiem notikumiem ir kritisko notikumu stresa debrīfings. Pēdējos gados tiek veikti dažādi pētījumi par kritisko notikumu stresa debrīfinga efektivitāti, un tie ir pretrunīgi – daļa liecina par metodes augsto efektivitāti, daļa savukārt norāda tās traumatisko ietekmi. Šī pētījuma mērķis bija noteikt, vai policijas darbiniekiem, kam pēc kritiska notikuma tiek sniegts debrīfings, samazinās traumatiskās pieredzes ilgstošie un īslaicīgie seku simptomi. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas – „Traumas simptomu aptauja” (TSA) un „Notikuma ietekmes skala – pārveidota” (NIS-P). NIS-P mana pētījuma ietvaros tika adaptēta. Pētījums sastāvēja no eksperimentālās grupas n=25 un kontrolgrupas n=32. Visi pētījuma dalībnieki bija vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem. Visi pētījuma respondenti ir policijas darbinieki, kas piedalījās 13. janvāra masu nekārtību likvidēšanā. Eksperimentālā grupa saņēma debrīfingu. Uz kontrolgrupu netika veikta eksperimentāla iedarbība. Pētījuma dati parāda, ka eksperimentālās grupas atkārtotajos mērījumos, salīdzinot ar eksperimentālās grupas sākotnējiem mērījumiem, ir statistiski nozīmīgi zemāki rādītāji NIS-P kopējā skalā t=2,09* un TSA skalās - „identitātes neskaidrība” t=2,35*, „pēctraumas stresa traucējumi” t=3,94*, un „spriedzes mazināšana” t=2,13*. Salīdzinot eksperimentālās grupas atkārtotās anketēšanas rezultātus ar kontrolgrupu, atklājas, ka eksperimentālās grupas atkārtotajā mērījumā ir zemāki statistiski nozīmīgi rādītāji TSA pēctraumatiskā stresa traucējumu skalā t=-2,47*, depresijas skalā t=-2,01*. Atslēgas vārdi: Debrīfings, kritisks notikums, stress, pēctraumatiskā stresa traucējumi.

Undoubtedly popular kind of crisis intervention during last year’s after critical occurrences is a Critical incident Stress Debriefing. In those last year’s different kinds of research about Critical incident Stress Debriefing has taken place and they are controversial. Part of it shows high efficiency of the method but other part points out its traumatic influence. Target of this research was to show weather police officers that were given the aforementioned debrief decreased symptoms of long term and short term consequences. In research were used 2 questionnaires – “Trauma symptom questionnaire” (TSI) and “Impact of Events scale – revised” (IES-R). IES-R was adopted, as a part of my research. Research consisted of experimental group n-25 and control group n-32. All participants were male aged 20 to 50. All respondents are police officers that took place in dealing with January 13 mass disorders prevention. Experimental group received debriefing while control group wasn't given the experimental influence. Research shows statistically significant lower index in IES-R total scale t=2.09*, as well TSI “identity uncertainty” t=2.35*, „posttraumatic stress disturbance” t=3.94*, “tension minimize” t=2.13* scales of repeated experimental group measurements compared to original measurements of experimental group. When compare repeated testing of experimental group with control group, it appears, that repeated testing of experimental group show significant lover results in TSI „posttraumatic stress disturbance” scale t=-2,47 and „depression” scale t=-2,01. Key words: Debriefing, critical incident, stress, post traumatic stress disorder.