Apmierinātības ar dzīvi saistība ar personības iezīmēm un brīvā laika fizisko aktivitāšu biežumu.
Author
Mendziņa, Inga
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Upmane, Anda
Date
2011Metadata
Show full item recordAbstract
Subjektīvā labklājība (SL) ir mūsdienās plaši pētīts jēdziens un viens no pamatjautājumiem ir, kā to var paaugstināt un noturēt. Ļubomirskas „ilgstošās labklājības modelis” (Lyubomirsky, Sheldon, & Schkade, 2005) norāda, ka SL veido trīs pamatkomponenti: ģenētiski noteikts sākumpunkts, apkārtējie apstākļi un mērķtiecīgas aktivitātes. Tieši mērķtiecīgas aktivitātes ir tas faktors, kuru cilvēks var ietekmēt visvairāk. Šīm aktivitātēm ir jāatbilst kritērijiem: tām ir jābūt subjektīvi izvēlētām, jāatbilst cilvēka vērtībām un interesēm, tās jāuzsāk un jāturpina laika gaitā, jāizvēlas piemērots biežums un ilgums, jāsniedz pozitīvu pieredzi.
Fiziskās aktivitātes ir uzrādījušas spēju ietekmēt SL, kā arī tās pārstāv faktoru, kuru pats cilvēks varot ietekmēt vistiešāk – mērķtiecīgas aktivitātes. Šajā pētījumā tiek aplūkots, kāda ir regulāru brīvā laika fizisko aktivitāšu saistība ar apmierinātību ar dzīvi (AADz) un personības iezīmēm. Atsevišķi aplūkots, kurš no faktoriem spēj vairāk prognozēt AADz: regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes, personības iezīmes, vai demogrāfiskies rādītāji.
Rezultāti uzrāda, ka respondenti, kas nodarbojas ar regulārām brīvā laika fiziskām aktivitātēm kopumā uzrāda augstākus AADz, atvērtības, apzinīguma, ekstraversijas, labvēlīguma un zemākus neirotisma vidējos rādītājus, salīdzinot ar respondentu grupu, kuri nenodarbojas ar brīvā laika fiziskām aktivitātēm. Materiālā stāvokļa novērtējums, ekstraversija, iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs biežums, attiecību statuss un neirotisms kopā skaidro 31% no AADz variācijas. Izvērtējot iegūtos rezultātus, nevar viennozīmīgi teikt, ka regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes ir svarīgs AADz ietekmētājs. Būtu jāturpina pētīt kā atšķirīga veida brīvā laika, ne tikai fiziskās, aktivitātes ietekmē SL, tomēr tikpat svarīgi būtu saprats, kas tieši vieno visas šīs aktivitātes. Subjective well-being (SWB) is now widely studied concept, and one of the key issues is how it could be raised and retained. Lyubomirsky`s „sustainable happiness model” (Lyubomirsky, Sheldon, & Schkade, 2005) points out that SWB is governed by three major factors: a genetically determined set point, circumstantial factors, and determined activities. Exactly determined activities is the factor a person can affect the most. These activities must meet the criteria: they must be subjectively chosen, must fit one`s values and interests, must be started and continued, must be varied in timing and frequency, must provide positive experience.
Physical activity has shown an ability to influence SWB and it represents the factor, which one could affect most directly – determined activities. This research reviews life satisfaction`s relation with personality traits and leisure-time physical activity frequency. Seperately is viewed which of the factors is more able to predict life satisfaction: regular leisure-time physical activities, personality traits or demographics.
The results show that respondents who engaged in regular leisure-time physical activities in general showed higher indicators in life satisfaction, openness to experience, conscientiousness, extraversion, agreeableness and lower neiroticism indicators, compared with the group of respondents with no engagement in leisure-time physical activities. Material situation assesment, extraversion, engaging in physical activity frequency, relationship status and neiroticism together explained 31% of life satisfaction`s variation. The results doesn`t directly show that regular leisure-time physical activities are an influential factor. It should be further studied how different leisure-time, not only physical, activities affect SWB, but it is equally important to understand what exactly unites all these activities.