Folkloras izmantošanas iespējas tautas tradīciju apguvē pirmsskolā

Abstract

ērķis: izpētīt tautas tradīcijas folklorā un tās izmantošanas iespējas pirmsskolas pedagoģiskajā procesā. Pētījuma hipotēze: ja folklora tiek izmantota atbilstoši bērna vajadzībām, interesēm, pieredzei un izraisa emocionālu pārdzīvojumu, tā sekmē tautas tradīciju apguvi. Darbs sastāv no divām daļām: teorētiskās un praktiskās daļas. Darba teorētiskajā daļā tika atklāts folkloras jēdziens, analizēta literatūra par folkloras vēsturi, folkloras veidiem un dažādu pedagogu pieredzi tautas tradīciju apguvē pirmsskolā. Dots vecākā pirmsskolas vecuma bērnu attīstības raksturojums. Analizēta folkloras nozīme un pielietojums tautas tradīciju apguvē ar rotaļu, rotaļnodarbību un gadskārtu ieražu svētku svinēšanu pirmsskolā. Dotajā pētījumā tiek akcentēts 5-6 gadu vecuma posms. Akcentēta pirmsskolas pedagogu nozīme tradicionālās kultūras iepazīšanai pirmskolas vecumā. Darba praktiskajā daļā aprakstīts pētījuma metodoloģiskais pamats, dots pētāmās grupas raksturojums un pētījuma norises apraksts – bērna vērošana, vecāku anketēšana, pirmsskolas pedagogu anketēšana, vērojumu salīdzināšana, kā arī iegūto rezultātu secinājumi. Praktiskajā daļā atklāts pētījums par tautas tradīciju apguvi, izmantojot folkloras materiālu. Izstrādāts metodiskais plāns, ko var izmantot dažādās rotaļnodarbībās un ārpusnodarbību darbā. Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka ir vērojama pozitīva dinamika bērnu tautas tradīciju apguvē, izmantojot folkloru. Pētījumā iegūtie rezultāti pārliecinoši pierāda, ka folkloras izmantošana pirmsskolā sekmē tautas tradīciju apguvi. Atslēgas vārdi: folklora, tautas tradīcijas, pedagoģiskais process, rotaļnodarbība, vecākā pirmsskolas vecuma bērni.

Title: The possibilities of folklore in the acquisition of national traditions in the pre-school Author: Līga Vīdasa Research supervisor: Dr. paed., prof. Aīda Krūze Contents: 62 p., analyzed 24 literature sources, 6 appendices. Research aim: to explore national traditions within folklore and the possibilities of its use in the pre-school pedagogical process. Research hypothesis: If folklore is used in accordance with a child’s needs, interests, experience and evokes an emotional experience, it facilitates the acquisition of national traditions. The study consists of two parts: a theoretical and an empirical part. The theoretical part explores the concept of folklore, analyzed literature of the history of folklore, types of folklore and experience of various pedagogues in the acquisition of national traditions in the pre-school. The developmental characterization of the oldest pre-school aged children is given. The significance and use of folklore is analyzed along with its application in the acquisition of national traditions through games, game-based lessons and celebration of traditional annual holidays in the pre-school. 5-6 age group is emphasized in this research. The role of pre-school pedagogues in the learning about traditional culture in the pre-school age is emphasized. The empirical part contains a methodological basis of the research, provides a description of the researched group and research process – observation of children, parent surveys, pre-school pedagogue surveys, comparison of observations and conclusions of the obtained results. The empirical part reveals the study of national tradition acquisition by using folklore material. A methodological plan has been developed, which can be applied in various game-based lessons and extracurricular work. A summary of research results shows a significant positive dynamics of acquisition of national traditions among children by using folklore. The obtained research results assertively show that the use of folklore in the pre-school facilitates the acquisition of national traditions. Keywords: folklore, national traditions, pedagogical process, game-based lessons, pre-school aged children.