Sērošanas pieredze vecākiem pēc bērna zaudējuma saistībā ar savstarpējām attiecībām un sociālo atbalstu

Abstract

Pētījumam tika izvirzīti divi mērķi: 1) noskaidrot, kādas ir sakarības starp vecāku sērošanas izpausmēm pēc bērna zaudējuma, apmierinātību ar partnerattiecībām un sociālo atbalstu; 2) kādas ir sakarības starp vecāku sērošanas izpausmēm, apmierinātību ar partnerattiecībām, sociālo atbalstu un zaudētā bērna dzimumu, bērna vecumu nāves brīdī, laiku kopš bērna nāves, citu bērnu esamību ģimenē, mātes vecumu. Pētījumā piedalījās 37 mātes, kuras bija zaudējušas bērnu un pētījuma laikā ir bijušas sērās jau vairāk kā vienu gadu. Pētījumā tika izmantotas 4 aptaujas: Traumatisko sēru aptauja (Inventory of Traumatic Grief, Prigerson, Selby & Jacobs, 2001), ko Latvijā ir adaptējusi K. Maslovska (2005), Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The New Marital Satisfaction Scale, Blum & Mehrabian, 1999), adaptējusi I. Mizāne (2006), Daudzdimensionālā sociālā atbalsta skala (Multidimensional Scale of Perceived Social Support, Zimet, Dahlem, Zimet & Farley, 1988), adaptējusi S. Voitkāne (2001), un vispārējo demogrāfisko datu aptauja, kas ieter informāciju par pētījuma dalībniekiem, kā arī datus par zaudēto bērnu. Kopumā var secināt, ka dotajā pētījumā sērošanas, apmierinātības ar partnerattiecībām, uztvertā sociālā atbalsta rādītāji ir pietiekami atšķirīgi, un kopējā izlasē neparādās statistiski nozīmīgas sakarības. Tendenču līmenī pastāv negatīva korelācija starp sērošanas separācijas distresu un apmierinātību ar partnerattiecībām. Pozitīva korelācija pastāv starp apmierinātību ar attiecībām un uztverto sociālo atbalstu no ģimenes un draugiem, kā arī kopējo sociālo atbalstu. Statistiski nozīmīga pozitīva korelācija ir starp bērna vecumu nāves brīdī un sērošanas izpausmēm. Statistiski nozīmīga negatīva korelācija ir starp laiku kopš bērna nāves un separācijas distresu, uztverto sociālo atbalstu no citiem profesionāļiem, atbalsta vai pašpalīdzības grupām, uztverto kopējo sociālo atbalstu. Statistiski nozīmīga negatīva korelācija ir starp mātes vecumu un sociālo atbalstu no citiem profesionāļiem, atbalsta vai pašpalīdzības grupām. Negatīva korelācija ir starp citu bērnu esamību ģimenē un uztverto sociālo atbalstu no profesionāļiem vai atbalsta grupām. Tendenču līmenī pozitīva korelācija ir starp citu bērnu esamību ģimenē, uztverto sociālo atbalstu no ģimenes. Rezultāti parāda, ka bērna vecums nāves brīdī, pagājušais laiks kopš bērna nāves prognozē sērošanas izpausmes mātēm pēc bērna zaudējuma.

Atslēgas vārdi: sēras, bērna zaudējums, partnerattiecības, sociālais atbalsts

The present research has put forward two goals: 1) to find out what are the correlations between the parents' bereavement manifestations after the loss of a child, marital satisfaction and social support, and 2) to find out what are the correlations between the parents' bereavement manifestations, marital satisfaction, social support and the gender of the child, child's age at death, time elapsed since the child’s death, the presence of other children in the family, and the mother's age. The study included 37 mothers who had lost a child, and who had been in bereavement already for more than a year. In the study, there were applied four questionnaires: the Inventory of Traumatic Grief Questionnaire (Prigerson, Selby & Jacobs, 2001), adapted in Latvia by K. Maslovska (2005); The New Marital Satisfaction Scale (Blum & Mehrabian, 1999), adapted by I. Mizāne (2006), Multidimensional Scale of Perceived Social Support (Zimet, Dahlem, Zimet & Farley, 1988), adapted by S. Voitkāne (2001), and general data survey including information about the study population as well as data of the lost child. It was possible to conclude that in the framework of the present study, indicators of bereavement, marital satisfaction and perceived social support are rather different, and the total sample does not show statistically important correlations. On the trend level, there can be observed negative correlation between the bereavement separation distress and marital satisfaction. Positive correlation can be observed between marital satisfaction and perceived social support from the family and friends, as well as from the overall social support. A statistically significant positive correlation is observed between the child's age at death and bereavement manifestations. A statistically significant negative correlation is observed between the elapsed time since the child's death and separation distress, perceived social support from other professionals, support of self-help support groups, perceived overall social support. A negative correlation is observed between the mother’s age and social support from other professionals, support or self-help support groups, the presence of other children within the family and perceived social support from professionals or support groups. On the trend level, positive correlation can be observed between the presences of other children in the family, perceived social support from family. The results show that the child's age at death, the elapsed time since the child’s death, predict mothers’ bereavement manifestations following the loss of a child.

Keywords: bereavement, loss of a child, partnerships, social support