Vispārējās apmierinātības ar dzīvi saistība ar apmierinātību ar atsevišķām dzīves sfērām, personības iezīmēm un demogrāfiskajiem rādītājiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt vai pastāv saistība starp apmierinātības ar dzīvi un personības iezīmēm, kā arī noskaidrot, kā atšķiras apmierinātības ar dzīvi rādītāji dažādās demogrāfiskās grupās, un, kuri personības iezīmju un apmierinātības ar dzīves sfērām un demogrāfiskie rādītāji vislabāk prognozē apmierinātības ar dzīvi rādītājus. Pētījuma dati tika iegūti no 185 respondentiem vecumā no 17 līdz 48 gadiem, no tiem 144 sievietes un 40 vīrieši. Apmierinātības ar dzīvi novērtēšanai tika pielietota apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale(SWLS); Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985), kas mēra subjektīvās labklājības kognitīvo komponentu – vērtējumu par apmierinātību ar dzīvi kopumā. Apmierinātības ar dažādām dzīves sfērām mērīšanai tika izmantota aptauja ar apgalvojumiem par apmierinātību ar 12 dzīves sfērām. Personības iezīmju mērīšanai tika pielietota aptauja Lielais Piecinieks (Big Five Inventory (BFI); Benet-Martiez & John, 1998; aptaujas versija latviešu valodā I.Austera adaptācijā (Schmitt, Allik, McCrea, Benet-Martinez, Alcalay, Ault, Austers et al., 2007). Demogrāfisko datu aptaujā tika noskaidrots respondentu dzimums, vecums, izglītība, attiecību statuss, materiālās labklājības novērtējums, nodarbinātība un reliģiozitāte. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, var secināt, ka indivīdi ar augstākiem apmierinātības ar dzīvi rādītājiem uzrāda augstākus ekstraversijas un zemākus neirotisma rādītājus, kas apstiprina sākotnēji izvirzītās pētījuma hipotēzes. Kā arī pētījuma rezultāti norādīja uz statistiski nozīmīgām apmierinātības ar dzīvi atšķirībām dažādās vecumgrupās, atšķirības starp respondentiem ar dažādu reliģiozitāti un dažādu materiālo stāvokli. Kā liecina pētījuma rezultāti, cilvēki, kas norāda, ka viņiem pietrūkst pat nepieciešamākais, savu apmierinātību ar dzīvi vērtē zemāk nekā tie, kuri savu materiālo situāciju vērtē kā vidēju vai ļoti labu. Kopumā, var secināt, ka apmierinātība ar personīgo attīstību ir nozīmīgs apmierinātības ar dzīvi kopumā prognozētājs, kā arī apmierinātību ar dzīvi kopumā izskaidro apmierinātība ar tuvām attiecībām, apmierinātība ar apstākļiem, apmierinātība ar veselību, kā arī savas materiālās situācijas novērtējums un ekstraversija. Iegūtie rezultāti palīdzēs nākamo pētījumu veikšanā, jo tie dod informatīvo pamatu, uz kuru var balstīt jaunus pētījumus un izstrādāt jaunas metodes.

Atslēgas vārdi: subjektīvā labklājība, vispārējā apmierinātība ar dzīvi, apmierinātība ar dzīves sfērām, personības iezīmes, demogrāfiskie rādītāji.

The aim of the research was to explore is there a connection between general life satisfaction and personality traits, as well as to find out what are the differences in general life satisfaction in different demographic groups, and which satisfaction with life domains, personality traits, demographic indicators predicts general life satisfaction. The data were collected from 185 respondents, 17-48 years of age, of whom 144 were women and 40 were men. To explore satisfaction with life I used Satisfaction With Life Scale (SWLS) (Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985), that studies cognitive component of subjective wellbeing – the general life satisfaction evaluation. Satisfaction with life domains was assessed by questionnaire with statements about 12 satisfactions with life domains. For evaluation of personality traits I used Big Five Inventory (BFI) (Benet-Martiez & John, 1998; adapted in Latvian by I.Austers (Schmitt, Allik, McCrea, Benet-Martinez, Alcalay, Ault, Austers et al., 2007). In questionnaire of demographic indicators we included questions about gender, age, education, relationship status, evaluation of material wellbeing, work and religiosity. Based on gained data, it can be concluded that individuals with higher satisfaction with life scored show higher extraversion and lower neuroticism scored, that confirms earlier stated hypothesis. Also research results show statistically significant age differences, differences between respondents with different religiosity and different material wellbeing. As results show, people who stated that they do not have enough means of support evaluate their satisfaction with life lower than those who stated that they have enough money or are wealthier. Overall, it can be concluded that satisfaction with personal development is important predictor of general life satisfaction, as well as general satisfaction with life can be predicted by satisfaction with close relationship, satisfaction with environment, satisfaction with health, as well as material wellbeing and extraversion. The obtained results will be helpful to further research, because these results provide the base of information, which can be used for development of new methods and new research.

Key words: subjective wellbeing, general life satisfaction, satisfaction with life domains, personality traits, demographic indicators.