Saistība starp etnolingvistisko vitalitāti un akulturācijas stratēģijām.

Abstract

Maģistra darba mērķi ir noskaidrot saistību starp akulturācijas stratēģijām un subjektīvas etnolingvistiskas vitalitāti uz lietderīgumu un izpētīt Latvijas etniskas mazākuma grupas starpkultūras saskarsmes procesu. Pētījumā piedalījās 69 respondenti no krievu etnolingvistiskās grupas, kuri identificē sevi ar krievu etnisko grupu, un 47 respondenti no krievu etnolingvistiskās grupas, kuri identificē sevi ar ebreju etnisko grupu, kopumā 116 cilvēki vecumā no 18 līdz 56 gadiem. Pētījumā tika izmantotas metodikas: subjektīvas etnolingvistiskas vitalitātes aptauja (Ehala, 2009 ) un akulturācijas stratēģijas aptauja (Da Costa, 2008). Pētījuma rezultāti parāda, ka etniskai masai nav statistiskas nozīmīgas saistības ne ar vienu akulturācijas stratēģiju, orientācija uz lietderīgumu ir saistība ar marginalizācijas stratēģijām gan attieksmes, gan uzvedības līmenī. Turklāt distances radītājiem ir saistība tikai ar akulturācijas attieksmes stratēģijām – integrācija, separācijaun asimilācija.

The current study goals are to explore possible associations between the acculturation strategies and subjective ethnolinguistic vitality and to analyze multicultural contact process of Latvian ethnic minority group. There are 69 Russian ethno linguistic group respondents, who identify themselves as Russians and 47 Russian ethnolinguistic group respondents, who identify themselves as Jews, who participated in this study in the age of 18-56 years. The total amount of respondents is 116. The following methods were used in this paper work: Subjective ethnolinguistic vitality questionnaire (Ehala, 2009 ) and Acculturation Strategies Scale (Da Costa, 2008). The results show that ethnocultural mass have no correlation with acculturation strategies, orientation to effectiveness has correlation with marginalization at both attitude and behavior levels. Distance has correlation with acculturation attitude strategies – integration, separation and assimilation.