Programmēšanas pamatu apguves iespējas sākumskolā un pamatskolā

Abstract

Darba mērķis: izpētīt, kādas mācību metodes un rīki programmēšanas apguvē sākumskolā un pamatskolā būtu visefektīvākie, un izveidot metodiskā nodrošinājuma komplektu programmēšanas pamatu apguvei sākumskolā un pamatskolā. Darbā pētīts un analizēts: programmēšanas nozīmīgums, Igaunijas pieredze programmēšanas apmācībai, skolēnu vecumposmu īpatnības. Darbs satur 82 lapas, 4 nodaļas, 7 tabulas, 8 attēlus, 8 pielikumus. Darba praktiskajā daļā veikta izglītības darbinieku un skolēnu aptauja, lai noskaidrotu programmēšanas pamatu apguves nepieciešamību un iespējas, kā arī atbilstību vecumposma īpatnībām. Izveidoti metodiskie ieteikumi skolotājiem un skolēniem. Izdarīti secinājumi, ka vizuālās programmēšanas vides ir ērts veids, kā uzsākt programmēšanas apguvi. Demonstrācija, praktiskais un individuālais darbs ir atbilstošas darba metodes, kas izmantojamas programmēšanas pamatu apguvei sākumskolā. Atslēgas vārdi: programmēšana, funkcijas, vizuālā programmēšana, rīki.

The aim of the work is to find the most effective teaching methodology and tools for teaching programming basics in primary school and middle school, and to create a set of methodological materials for teaching programming basics in primary school and middle school. The work analyzes importance of learning programming, experience in teaching programming in Estonia, specifics of pupil age groups. The work includes 82 pages, 4 chapters, 7 tables, 8 visualisations, 8 attachments. The practical part of the work analyses results of education system employees and pupils survey that was carried out to evaluate need for and feasibility of programming basic lessons and its compliance with specifics of pupil age groups. Methodological suggestions for teachers, pupils and parents have been developed. It is concluded that visual programming environments are appropriate for first steps in learning programming. Keywords are programming, functionality, visual programming, tools.