Apmierinātības ar komunikāciju organizācijā saistība ar uzticēšanos vadītājam un identifikāciju ar organizāciju

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp apmierinātību ar komunikāciju organizācijā un uzticēšanos vadītājam un identifikāciju ar organizāciju. Pētījumā piedalījās 109 respondenti, kuri strādā dažāda lieluma uzņēmumos un ir dažādu profesiju speciālisti. Izlasē bija 96 (88%) sieviešu, 13 (12%) vīriešu, dalībnieki bija vecumā no 18 līdz 55 gadiem, dalībnieki, kuri strādā organizācijā līdz vienam gadam – 14 (13%), no viena līdz trijiem gadiem – 62 (57%), no četriem līdz 10 gadiem – 24 (22%), 10 un vairāk gadus organizācijā strādāja deviņi (8%) pētījuma dalībnieku. Darbinieku skaits organizācijās bija no trīs līdz 5300, pēc amata līmeņa speciālisti bija 78 (71%, vidējā līmeņa vadītāji – 26 (24%) un augstākā līmeņa vadītāji pieci (5%). Datu ievākšanai izmantotas šādas metodes apmierinātības ar komunikāciju aptauja (Communication Satisfaction Questionnaire, Downs-Hazen, 1977). Metodi ir adaptējusi Irita Rozentāle sadarbībā ar Sņežanu Caregradsku 2009. gadā. Uzticēšanās organizācijai aptaujas (Organizational Trust Inventory – OTI, Nyhan & Marlowe, 1997) starppersonu uzticēšanos apakšskala, adaptēta pētījuma ietvaros. Identifikācijas ar organizāciju skala (Organizational Identification Scale, Mael & Ashforth, 1992), metodi ir adaptējusi Marika Kalniņa 2006. gadā. Pētījuma rezultāti apstiprināja izvirzītās hipotēzes: uzticēšanās vadītājam un identifikācija ar organizāciju prognozē apmierinātību ar komunikāciju organizācijā kopumā, kā arī četras komunikācijas dimensijas – komunikācijas klimatu, atgriezenisko saiti, mediju kvalitāti un komunikāciju ar kolēģiem. Uzticēšanās vadītājam daļēji pastarpina saistību starp identifikāciju ar organizāciju un apmierinātību ar komunikāciju organizācijā.

Atslēgas vārdi: apmierinātība ar komunikāciju, identifikācija ar organizāciju, uzticēšanās vadītājam.

The aim of this research was to explore connection between organizational communication satisfaction, trust in supervisor and organizational identification. One hundred and nine (109) respondents, which are working in companies of different size and on various positional levels took part in this research. The sample consisted of 96 woman (88%) and 13 man (12%). All participants were in the range of age starting from 18 to 55 years. Length of service for fourteen respondents was not longer than one year, one to three years 62 respondents (57%), from four to ten years – 24 respondents (22%), and ten and more years only nine participants had job experience in the organization (8%). The number of employies in organizations varied from three to 5300. 78 respondents (71%) were specialists in their area; 26 were supervisors (24%), but five (5) respondents were manager – (5%). For data collecting author used following methods – Communication Satisfactin Questionnaire (Downs – Hazen, 1977). Method was adapted by Snezana Caregradska and Irita Rozentale (2009). Organizational Trust Inventorys (OTI) (Nyhan & Marlowe) below scale of trust between people was adapted within the framework of this research. Method of Organizational Identification Scale was adapted by Marika Kalnina (2006). The results of academic research confirm the hypothesis for the following – the trust in supervisor and organizational identification prognosticates both the satisfaction with an overall organization and four dimensions of communication – the climate of communication, feedback, quality of media and communication with colleagues. As well as the trust in supervisor is partly mediating variable between organizational identification and organizational communication satisfaction.

Key words: organizational communication satisfaction , organizational identification, trust in supervisor.