Pēctraumatiskā stresa traucējumus prognozējošie faktori ugunsdzēsējiem

Abstract

Šī pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot kā demogrāfiskie, pozitīvo, negatīvo emociju, kā arī stresa pārvarēšanas stratēģiju rādītāji prognozē pēctraumatiskā stresa rādītājus ugunsdzēsējiem. Pētījuma piedalījušies 97 ugunsdzēsēji glābēji vecumā no 20-49 gadiem, M=34,58(SD=7,69) ar dažādu darba stāžu no 2-25 gadiem (M=11,59, SD=7,27), kas regulāri saskaras ar dažādām kritiskām situācijām. Lai pārbaudītu saistības starp minētājiem faktoriem tika pielietotas pozitīvo un negatīvo afektu skala (The PANAS scale, Watson, Clark & Tellegen,1988), stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The COPE Inventory, Carver, Schheier, & Weintraub, 1989), pēctraumatiskā stresa traucējuma pašnovērtējuma aptauja (The Posttraumatic Stress Disorder Checklist (PCL), Weathers, Litz, Herman, Huska, & Keane,1993), kas tika daļēji adaptēta šī maģistra darba ietvaros, kā arī tika iekļauti dažādi demogrāfiskie jautājumi. Pētījuma rezultātā atklājas, ka pastāv nozīmīgas saistības ar emociju, kā arī stresa pārvarēšanas stratēģiju rādītajiem (izvairīšanas un uz emocijām orientētas stratēģijas) un PTSS, izņemot demogrāfiskus rādītājus. Nozīmīga cēloņsakarība pastāv tikai starp visām stresa pārvarēšanas stratēģijām un PTSS. Galvenie šī pētījuma secinājumi norāda uz to, ka izvairīšanas stratēģija ar vislielāko varbūtību prognozē PTSS ugunsdzēsējiem. Pētījuma atklājums parāda kādas neadaptīvas stresa pārvarēšanas metodes veicina PTSS, kā arī uz kādām stresa pārvarēšanas metodēm, būtu noderīgi likt akcentu, strādājot ar šo profesiju pārstāvjiem gan konsultējot ikdienā, gan pēc traumatiskiem notikumiem.

Atslēgas vārdi: ugunsdzēsēji glābēji, pēctraumatiskais stresa traucējums, uz emocijām orientētas stratēģijas, uz problēmām orientētas stratēģijas, izvairīšanas stratēģijas

The main purpose of this study was to examine how demographic, positive and negative emotion, and also stress management strategy indicators predict posttraumatic stress in firefighters. 97 firefighters, who on a regular basis face various critical situations, aged from 20 to 49, M=34, 58 (SD=7, 69), with different lengths of service, from 2 to 25 years (M=11,59, SD=7,27), participated in this study To examine the relations between the listed factors “The positive and negative affectivity scale” (The scale PANAS, Watson, Clark & Tellegen, 1988), “Stress management strategies survey” (The COPE Inventory, Carver, Schheier, & Weintraub, 1989), and the “Post-traumatic stress disorder self-assessment survey” (The Posttraumatic Stress Disorder Checklist (PCL) Weathers, Litz, Herman, Siberians, & Keane, 1993), which was partially adapted in this masters work, were used and also various demographic questions were included. The results of this study reveal that there is as statistically significant correlation between emption indicators, stress management strategy indicators (avoidance and emotion-oriented strategies) and PTSD, excluding demographic variables. A significant causal relationship exists only between all stress management strategies and PTSD. The main conclusions of this study indicate that avoidance strategies are the most likely to predict PTSD in firefighters. The findings of this study show what non-adaptive stress management strategies promote PTSD, and also what stress management strategies would it be useful to accentuate, when working with the members of this profession, both in day-to-day consulting and after traumatic incidents.

Key words: firefighters-rescuers, posttraumatic stress disorder, emotion-oriented strategies, problem-oriented strategies, avoidance strategies