Krievu izglītības pārvaldes darbība Latvijā 1919.–1934. gadā.

Abstract

Pēc 18.11.1918. gada Latvijā dzīvojošās tautības kļuva par nacionālām minoritātēm. Tas prasīja no viņiem nepieciešamību izstrādāt savu nacionālo interešu saskaņošanas mehānismu ar latviešiem savas nacionālās identitātes saglabāšanai. Viens no šā mērķa sasniegšanas veidiem bija izglītības attīstība savā dzimtajā valodā. Darba mērķis- pētīt Krievu izglītības pārvaldes darbības pamatvirzienus, skatot tos minoritāšu izglītošanas iespēju kontekstā nacionālās valsts apstākļos. Secināts, ka Latvijas valsts parlamentārā periodā īstenoja progresīvu un demokrātisku politiku nacionālo mazākumtautību izglītības jomā. Pateicoties tādai pieejai, Krievu izglītības pārvalde bija spējīga attīstīt plašu nacionālo skolu tīklu un nodrošināt pedagoģisko kadru sagatavošanu, kas veicināja Latvijas krievu iedzīvotāju nacionāli kulturālās identitātes saglabāšanu.

After 18.11.1918 nationalities living in Latvia became national minorities. They had to develop new principles of their national interests’ adjustment with Latvians to preserve their national identity. A way to achieve it was the development of education in their mother tongue. The goal of work is to research basic activities of Russian education department providing the opportunity of education for the national minorities in the context of the independent state. Concluded, that Latvia as a parliamentary republic was prosecuting progressive and democratic policy in national minorities’ education based on the laws adopted in December, 1919. It assisted Russian Education Department and Ministry of Education to develop a wide national school network, prepare pedagogical staff preserving national and cultural identity of Russians in Latvia.