Pasaules ekonomiskās krīzes 20.gs. 90.gados, 21.gs. sākumā

Abstract

Pēdējās dekādes ietvaros ļoti strauji vārds “krīze” no šaura, lokāla vārda ir pārvērties globāli lietojamā vārdā. Savā darbā autors apskatīs četras lielākās krīzes (Meksikas (1994.g.), Austrum Āzijas (1997.g.), Krievijas (1998.g.), Dienvidamerikas (1999-2002) krīzes), kas viena pēc otras apgāja apkārt pasaulei un noveda mūs pie mūsdienu pasaules ekonomiskām realitātēm. Šī darba mērķis izpētīt 20.gs. 90. gados un 21.gs sākuma pasaules ekonomisko krīžu cēloņus un sekas, un to ietekmi uz ekonomikas attīstību. Tiek ieteikti vairāki priekšlikumus makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai, lai novērstu krīžu iestāšanās iespējamību, kā arī kopumā stiprinātu ekonomiku: Inflācijas kontrole, Budžeta deficīta, maksājumu bilances deficīta vadīšana, Izlaides stabilizācija, ilglaicīgas izaugsmes veicināšana, Finansu reformu process, Konkurences veicināšana, Kontrolējot valsts lomu ekonomikā. Atslēgas vārdi: Ekonomikas cikli, krīze.

In the past decade sharply word “crisis” turned from local used word to global level. In the paper the author overhauls four main crises (Mexico (1994), East Asian (1997), Russian (1998), South American (1999-2002) crises), that one by one went around world and led us to realities of nowadays world economics. The aim of this paper is to examine the causes and sequences of world economic crises in 20th Century 90s and 21st century beginning, and its impact to economical development. To promote stabile conditions of economic activity and to prevent possibility of beginning of crisis and overall to strengthen economy is necessary to achieve: Control of inflation, managing budget deficit and balance of payments deficit, stabilization of output, long-term promotion of growth, Process of finance reforms, promotion of competition and to control the government role in economic. Key words: Economic cycle, crisis