Izturēšanās finanšu modeļu testēšana ar Baltijas akciju tirgu datiem

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izpētīt pārmērīgas reakcijas esamību Baltijas akciju tirgos, kas būtu pretrunā ar tirgus efektivitāti un ir līdz šim pasaules tirgos novērota un veiktajos pētījumos aprakstīta anomālija. Darba teorētiskā daļa sniedz pārskatu pār biheviorālajiem modeļiem pārmērīgas reakcijas fenomena skaidrošanai. Pētījumā izmantotas Baltijas oficiālā saraksta akciju laika rindas laika periodā no 2000.gada janvāra līdz 2012. gada aprīlim un pielietota klasiskā De Bondta un Tālera metodoloģija, kā arī Hoves metodoloģija. Testēšanai pēc De Bondta un Tālera metodoloģijas izmantoti nedēļas ienesīgumu dati, analīze veikta diviem gadījumiem – ar formācijas periodu un turēšanas periodu 52 nedēļu garumā un ar formācijas periodu un turēšanas periodu 104 nedēļu garumā. Hoves metodoloģijā izmantoti nedēļas ienesīgumu dati, notikuma definīcija ir 20% cenas kritums vai pieaugums nedēļas laikā, izmantotais perioda garums pirms un pēc perioda ir 52 nedēļas. Pētījuma rezultāti pēc De Bondta un Tālera metodoloģijas atklāj statistiski nozīmīgu starpību starp „uzvarētāju” un „zaudētāju” portfeļiem, taču starpība neliecina par pārmērīgas reakcijas klātbūtni, bet gan par impulsa efektu. Aplūkojot atsevišķu periodu virsnormālos kumulatīvos ienesīgumus, pārmērīgas reakcijas efekts ir novērojams otrajā un desmitajā periodā. Desmitais periods atbilst laikam no 2009. gada 8. maija līdz 2010. gada 30. aprīlim, kad Baltijas akciju tirgi piedzīvoja atkopšanos no krīzes radītā cenu krituma. Tātad pētījuma rezultāti parāda, ka krīzes laikā „zaudētāju” cenas kritušas pārāk zemu un vēlāk notikusi cenu korekcija jeb ienesīgumu atpakaļvirzīšanās fenomens. Pētījuma rezultāti pēc Hoves metodoloģijas norāda uz pārmērīgas reakcijas klātbūtni Baltijas akciju tirgos. Virsnormālie kumulatīvie ienesīgumi „labo” notikumu portfelī ir negatīvi līdz 40. turēšanas nedēļai, savukārt „slikto” notikumu virsnormālie kumulatīvie ienesīgumi ir pozitīvi līdz pat 52. nedēļai. Akcijas betas gan „labo”, gan „slikto” notikumu gadījumā pēc notikuma pieauga. Darba rezultāti norāda uz Baltijas tirgu neefektivitāti vājā formā un papildina anomāliju pētījumu klāstu.

Master thesis investigates the overreaction phenomenon in the Baltic stock markets. Overreaction is considered an anomaly and is inconsistent with efficient market hypothesis. The theoretical part of the thesis provides an overview of behavioural models created to explain the reasons of overreaction. For empirical analysis the stock price data of stocks in the Baltic Main equity list is used and study covers time period from January 2000 till April 2012. The analysis is performed using the classical De Bondt and Thaler methodology, with weekly return data and formation period and holding period of 52 weeks, additional analysis is performed with 104 weeks long formation and holding period. Analysis is performed also using Howe’s methodology with event defined as 20% decline or rise in stock price during a week. A period of 52 weeks before and after the event is used. Results of the study by De Bondt and Thaler’s methodology reveals a statistically significant difference between the "winners" and "loser" portfolios, however, difference in not due to overreaction but momentum instead. Discovery of momentum is consistent with previous researchers of Baltic stock markets. Empirical analysis by Howe’s methodology reveals an overreaction phenomenon – cumulative abnormal returns of the „good” event portfolio are negative till 40th holding week. Stock betas increased both after „good” and „bad” events. The findings point to the Baltic market inefficiencies and complement anomaly literature in the Baltics.