Banku konkurences modelis Latvijā 2007. - 2012.gadā

Abstract

Maģistra darba ietvaros pētīts Latvijas banku sektors no 2007. līdz 2012.gadam, ar mērķi novērtēt tā konkurences līmeni un sakarības ar banku darbības rādītājiem. Tiek izmantota gan strukturālā analīzes metode, novērtējot dažādus tirgu raksturojošus koeficientus, gan ne-strukturālā, izmantojot Panzar-Rosse metodi (H-statistiku). Iedalot pētāmo periodu trīs apakš periodos, tiek secināts, ka tirgus konkurence ir īpaši pieaugusi krīzes apstākļos, tomēr ir izjaukts tirgus ilgtermiņa līdzsvars, kā rezultātā izmaksu pieaugums rada īstermiņa samazinājumu aktīvu atdevē, kura bijusi negatīva visu krīzes periodu. Konkurence un koncentrācija ir drīzāk pretēji rādītāji ekonomiskās izaugsmes periodā, bet darbojas vienā virzienā krīzes un pēc krīzes apstākļos. Krīzes periodā konkurence ir produktivitāti veicinoša un tirgū efektīvākās bankas iegūst augstākās tirgus daļas.

The aim of the paper is to estimate the level of competition in Latvian banking sector from year 2007 to year 2012, and to find relationships with different banks performance ratios. Structural method has included different concentration and efficiency ratios and non-structural Panzar-Rosse method is used for competition level estimation. The period is divided in three sub-periods to reach better estimates as the effect of economic crisis should be taken into account. In the result it has been showed that because of the crisis competition has been increasing but the market has been out forced from long-term equilibrium. Also the competition and concentration have different relationships depending on the period analyzed. During crisis competition has increased a lot and has been promoting efficiency, so the market shares for best banks have also increased.