Ienākumu neto-bruto-neto konversija

Abstract

Bakalaura darbā apskatīti galvenie jautājumi, kā veicama dažādu ienākumu veidu neto-bruto-neto transformācija. Šādi pārveidojumi ir svarīgi darba pamatā aplūkotajam EU-SILC pētījumam ar mērķi iegūt salīdzināmu statistisku par visu Eiropas Savienības dalībvalstu ienākumiem un sociālajām programmām. Izmēģinājuma projekts parādīja, ka vietējo institūciju dati nav EU-SILC vajadzīgajā formātā un pastāv neskaidrības saistībā ar vietējo likumdošanu. Tāpēc tiek analizēti normatīvie akti, kas regulē ienākumu taksācijas kārtību. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt bruto/neto ienākumus no vietējām institūcijām un EU-SILC aptaujas. Analīze ļauj noskaidrot, vai starp dažādu avotu sniegto informāciju ir pietiekami liela korelācija, lai turpmākajos pētījumos par iedzīvotāju materiālo stāvokli varētu veikt datu imputāciju, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem.

In the diploma paper main questions of how various income net-gross-net conversions should be done are discussed, which is significant to EU-SILC, the basic research of the paper, in order to get comparable statistics of income and social programs for all European Union countries. The test project demonstrated that data from local institutions is not in a format required by EU-SILC and there exists indetermination in local legislation. Therefore normative acts, which are subject to tax system, are analyzed. The goal of this diploma paper is to compare local institutions' gross/net income to EU-SILC questionnaire. The analysis clarifies whether the correlation between data coming from various sources is sufficient in order to use data input based on achieved results in further researches about material conditions of people.