Latvijas pensiju sistēmas ilgtermiņa perspektīvas analīze

Abstract

1996. gadā Latvijā tika veikta pensiju sistēmas reforma, kuras rezultātā tika izveidota jauna pensiju sistēma, kas sastāv no diviem obligātiem pensiju līmeņiem un viena brīvprātīgā. Lai arī zinātniskajā literatūrā Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par vienu no labākajām, tā tomēr nespēj nodrošināt esošajiem pensionāriem ienākumu līmeni, kas pārsniegtu nabadzības slieksni. Ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas Latvijā un Eiropā ir nepieciešams analizēt pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotajiem demogrāfiskajiem scenārijiem un Latvijas pensiju sistēmas analīzi, izveidot pensiju sistēmas atvietojamības prognozes un novērtēt pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Autors secina, ka ilgtermiņā Latvijas pensiju sistēma ir stabila un nodrošina atvietojamības līmeni no 49% līdz 79% no vidējās neto algas atkarībā no demogrāfiskajiem scenārijiem.

Pension reform in Latvia was performed in 1996 and as a result new pension system has been established. The new pension system consists of two mandatory and one voluntary pillars. Although economic literature reviews Latvia`s pension system as one of the best, it is still unable to provide current pensioners an income that exceeds poverty treshold. Taking into account the demographic changes in Latvia and Europe it is necessary to analyze the long-term sustainability of the pension system. The primary aim of master thesis is to assess pension system long-term sustainability and create fungibility forecasts based on demographic scenarios established by United Nations`s and Latvia`s pension system analyses. Author concludes that in the long-term Latvia`s pension system is stable and provides fungibility level of 49% to 79% of the average net wage depending on demographic scenarios.