Izmisuma izpratne Sērena Kirkegora filozofijā.

Abstract

Šajā darbā tiek apskatīts Serēna Kirkegora izmisuma apjēgums. Pirmā nodaļā tiek sniegt īss ieskats filozofa dzīves gājumā, filozofijas aspektos. Otrajā nodaļā ir atrodama Kirkegora darbu „Slimība uz nāvi” un „Vai nu – vai arī” analīze, kas saistīta ar izmisuma apjēgumu: „Slimība uz nāvi” pirmā daļa – slimība uz nāvi ir izmisums. Kirkegors norāda, ka izmisums rodas no nelīdzsvarotības Es. Izmisumu var apzināties un neapzināties. Apzinoties izmisumu rodas divas galvenās izmisuma formas- negribēt būt par sevi un gribēt būt par sevi. Otrā daļa – izmisums ir grēks. Tiek norādīts, ka grēks ir izmisuma potencialitāte. Filozofs norāda divus izmisuma veidus – izmisums par grēku un izmisums par grēka piedošanu. Kirkegora piedāvātā iespēja izvairīties no izmisuma – patiesa ticība Dievam; Darbā „Vai nu – vai arī” izmisums ir ētiskā un estētiskā nelīdzsvarotība Es. Šajā darbā Kirkegora piedāvātais risinājums ir izvēlēties sevi ētiski.

This work examines Serens Kirkegaards grasp of despair. In first chapter is show short view in philosopher’s life, philosophical aspects. Second chapter contains analysis of Kirkegaards works “Sickness unto death” and “Either/Or”, that is connected to grasp of despair: “Sickness unto death” first part – sickness unto death is despair. Kierkegaard shows us that despairs forms because of disequilibrium in self. One can be aware and unaware of despair. When one is aware of his despair forth comes two main forms of despair – not to will to be a self, will to be a self. Second part – despair is sin. It is shown that sin is potentiality of despair. Philosopher shows us two wises of despair – despair over sin, despair over forgiveness of sin. Kierkegaard’s given likelihood of escaping despair – true faith in God; In work “Either/Or” despair is disequilibrium between ethical and aesthetical self. In this work Kierkegaard’s given likelihood of escaping despair is choosing oneself ethically.