Valstu pieredzes iestājoties Eirozonā

Abstract

Diplomdarbā aplūkotas valūtas savienību teorija, kas nosaka ieguvumus un zaudējumus ieviešot vienotu valūtu, liekot pamatus uz nepieciešamību ieviest vienotu valūtu, atsakoties no savas nacionālās valūtas, vēlāk analizējot makroekonomisko stabilitāti eirozonas dalībvalstīs. Darba mērķis ir sniegt ieskatu Latvijas eiro ieviešanā un valstīs, kuras nesteidz ieviest eiro, kā arī noskaidrot kāda ir makroekonomiskā stabilitāte eirozonas dalībvalstīs, kas ņem dalību eirozonā visilgāk. Darbā tiek secināts, ka, lai arī vairākās valstīs bija vērojams stabilitātes pieaugums un arī izaugsme ekonomikā, kopumā nav eiro ieviešana nodrošinājusi stabilitāti. Dalībvalstis skāra dažādi ekonomiski satracinājumi un daļa no valstīm reaģēja diezgan spēcīgi uz tiem. Vairākās valstīs eiro ieviešana nedeva stabilitātes uzlabošanos ekonomiskajos rādītājos. Jāsecina, ka valstis ir pārāk dažādas un nevar vienādi reaģēt uz visiem satracinājumiem.

This paper reviews literature on currency unions that defines the costs and benefits by introducing a single currency, underpinning the need to introduce a single currency and giving up the national currency. The aim is to provide an insight into euro introduction in Latvia and examine the countries which have made it clear that they do not want to adopt the euro, as well as find out whether the euro area member states have achieved the macroeconomic stability. Author concludes that although a number of countries showed an increased stability and growth in the economy the same can not be said about the the euro area as a whole. Member states have been affected by a variety of economic shocks and crisis as a resault some of the countries were affected quite strongly by them. In several countries the introduction of the euro did not increase stability improvement as economic indicators show. It appears that countries are too different.