Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguve Latvijā

Abstract

Darba mērķis ir izpētīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi Latvijā, kā arī izanalizēt ar Kohēzijas fondu finansēto projektu ieviešanu saistītos riskus. Darbā veikts teorijas apskatus par investīcijām, pamatojoties uz faktu, ka viens no ārējo investīciju piesaistes avotiem ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Maģistra darbs sniedz analītisku pārskatu par Kohēzijas fonda finansējuma apguvumi laika periodā no 2000. – 2006. gadam vides un transporta sektorā, kā arī fonda apguves perspektīvu 2007. – 2013.gadam. Darba gaitā salīdzināta Kohēzijas fonda un nacionālo investīciju loma infrastruktūras attīstībā. Kā arī izvērtēts Kohēzijas fonda ieguldījums ekonomikas attīstībā. Maģistra darba izstrādāšanas laikā tika izmantotas analītiskas un statistiskas matemātikas metodes, kā arī tika veikta datu grafiskā analīze. Pētījuma rezultāti liecina, ka Kohēzijas fonda piešķirtais līdzfinansējums sniedz būtisku papildinājumu nacionālajām investīcijām. Taču Latvijai no 2000. - 2006.gadam nebija pietiekami efektīva fonda plānošanas vadība un uzraudzības sistēma, kā rezultātā projekti tika pakļauti dažādiem riska faktoriem. Kā vienu no riska faktoriem autors izdala zināšanu un pieredzes trūkumu, jo netika veiktas pietiekamas projekta priekšizpētes un izanalizēta tā specifika, kā rezultātā projekti ieilga. Savukārt kā būtiskāko riska faktoru Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto projektu ieviešanā autors izdala inflācija. Pētījums pierāda, ka vairākiem projektiem inflācijas ietekmes rezultātā ir samazināti darba apjomi, izslēgti atsevišķi fiziskie indikatori, kā arī papildus finansējums meklēts Valsts budžeta vai Eiropas Komisijas ietvaros. Pētījuma gaitā tiek veikts inflācijas ietekmes novērtējums izmantojot noteiktu pazīmju variācijas metodi. Izvēlētā metode apliecina, ka faktisko situāciju un pierāda, ka projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē” salīdzinājumā ar ”Ūdensapgādes un kanalizācijas attīstība Jelgavā” ir mazāk riskants. Darba gaitā ir apstiprināta izvirzītā hipotēze un tiek pierādīts, ka fonda nozīmību ekonomikas attīstībā Latvijā mazina inflācijas radītie riski.

The main aim of this work is explore European Union Cohesion Fund resources acquirement in Latvia, and analyse risks which are involving with European Union Cohesion Fund projects. Work gives information about Cohesion Fund financial acquirement from 2000 - 2006 year in environment and transport sector and Fund acquirement in perspective from 2007 - 2013. Author compare Cohesion Fund financing with national financing, and it may help to explain why Cohesion Fund is so import for infrastructure development. To make this work, author has used economical and statistical analyzing method as well as data graphical analyzing method. Essential researches show that financing of Cohesion Fund gives essential importance to national investment. But from 2000 - 2006 Latvia was not effective planning and supervision for Cohesion Fund projects. It reason for risk factors. One of financial acquirement risk factor is experience and competence weakness. Work shows that responsible institution was not realize project research and analyzed its specific. This is reason why projects are protracted. But most important risk factor for financial resource requirement is inflation. Work shows that in effect of inflation many projects is diminished work amount, deletes scattered indicators and in some cases supplementary finance to look in National budget or in European Union budget. Work presents that for assessment of inflation risk effect may use variation method. This method shows that project “Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē” is less financial risks than project „Ūdensapgādes un kanalizācijas attīstība Jelgavā”. Work approves hypothesis which tell that European Fund importance diminsh inflation risk factors.