Eksporta konkurētspējas analīze:izmaksu un strukturālie faktori

Abstract

Pēdējos gadus ir kritiski zems tekošā konta deficīts, turklāt nelabvēlīgie ekonomiskie apstākļi rada bažas par Latvijas eksporta nākotni. Darba mērķis ir izanalizēt Latvijas eksporta konkurētspēju, ņemot vērā izmaksu un strukturālos faktorus, un izstrādāt secinājumus un priekšlikumus eksporta konkurētspējas uzlabošanai. Analizējot situāciju, var secināt, ka pašlaik Latvijas eksporta konkurētspēja samazinās, ko veicina ļoti zemā produktivitāte, nepievilcīgā investīciju vide ražošanā, zemais progress apstrādes rūpniecībā, kvalificēta darbaspēka trūkums, izmaksu kāpums, valdības pasivitāte eksporta veicināšanā un citi faktori. Saskaņā ar pētījumā iegūto modeli Latvijas nominālo eksportu pozitīvi ietekmē ražotāju cenu pārmaiņas, rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi kā produktivitātes indikators, galvenās eksporta partnervalstu grupas ES-27 rūpniecības fiziskā apjoma indeksi kā ārējais pieprasījums, iepriekšējā perioda eksporta vērtība kā iegūtā tirgus daļa, kas tiek saglabāta, un iestāšanās ES. Turklāt kā eksporta ietekmējošie rādītāji statistiski nenozīmīgas ir ārvalstu tiešās investīcijas, nominālais un reālais valūtas maiņas kurss un procentu likmes. Svarīga ir valdības kompetenta rīcība un ražošanas veicināšana. Pretējā gadījumā Latvijas tautsaimniecības attīstība krasi samazināsies, jo uz eksporta pamata tiek veidota valsts labklājība.

Last few years there has been crucially low current account deficit; in addition, there are concerns about Latvia’s export future due to unfavourable economic conditions. The purpose of this work is to analyze Latvia’s export competitiveness, considering cost and structural factors, to work out conclusions and recommendations for export competitiveness improvement. Analyzing the situation, the conclusion is that export competitiveness of Latvia decreases, which is influenced by very low productivity, unfavourable investment environment in industry, insignificant progress in manufacturing, shortage of skilled labour force, rise of costs, passivity of the government in the promotion of export, and other factors. According to the obtained model in research Latvia’s nominal export is positively affected by producers’ price indices, volume indexes of industrial production as the indicator of productivity, the main export partner country group EU-27 volume indexes of industrial production as external demand, the previous period export value as the obtained market share, which is retained, and the accession to the EU. In addition, foreign direct investments, nominal and real exchange rates and interest rates are statistically insignificant in the model. The government’s competent action and production promotion are vital, otherwise, Latvia’s national economy will sharply decline because country’s welfare is based on export.