Veco mežaudžu telpiskās struktūras izmaiņu ainavekoloģiskā analīze Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 20.gadsimtā

Abstract

Pēdējo 70 gadu laikā Latvijā norisinājušies procesi, kas ietekmējuši meža ainavas telpisko struktūru, atstājot iespaidu uz ekosistēmu kvalitāti. Par maģistra darba „Veco mežaudžu telpiskās struktūras izmaiņu ainavekoloģiskā analīze Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 20. gadsimtā” tēmu izvēlēta veco mežaudžu telpiskās struktūras izmaiņu izpēte. Pētījums veikts, balstoties uz mežu inventarizācijas datu analīzi, izmantojot telpiski statistiskās analīzes metodi. Pētījuma rezultāti interpretēti ainavekoloģiskā kontekstā. Pētījuma objekts ir pāraugušas priežu, egļu, priežu-egļu, melnalkšņu, apšu, ozolu un ošu mežaudzes, kas ir īpaši nozīmīgas kā potenciālie mežaudžu atslēgas biotopi. Lai veiktu veco mežaudžu telpiskās struktūras ainavekoloģisko izvērtējumu, tika veikta datu apkopošana, atlase un veco mežaudžu telpiskās struktūras telpiski-statistiskā analīze 4 pētījuma teritorijās ainavekoloģiskās kvalitātes izvērtēšanai. Aprakstīta ainavas struktūra un izmaiņas laika periodā no 1929.-1941. līdz 2008. gadam. Veco mežaudžu platības kopš 1930. gadiem ir pieaugušas par 153,9%, bet izmaiņas mežaudžu telpiskajā struktūrā bijušas atšķirīga rakstura un intensitātes atkarībā no sugas un lokālajiem apstākļiem. Intensīvākā fragmentācija un samazināšanās norisinājusies mežizstrādei nozīmīgākajās priežu un egļu audzēs, kamēr mežistrādei maznozīmīgajos mežos konstatēta apšu un melnalkšņu veco mežaudžu struktūras homogenizācija - pieaugusi plankumu kodolzonu platība un to konektivitāte. Atslēgas vārdi: vecās mežaudzes, ainavas struktūra, ainavu indikatori, fragmentācija

In last 70 years a variety of processes has occured in Latvia that have changed the forest landscape spatial structure and affected ecosystem quality. The topic of master thesis „Landscape-ecological analysis of old forest stand spatial structure change in North Vidzeme Biosphere reserve in 20th century” is study of structural change in old forest stands. This study is based on forest inventory data, using spatio-statistical analysis method. Results interpreted in landscape-ecological context. The subject of this study is ageing and overgrown pine, spruce, pine-spruce, black alder, aspen, oak and ash forest stands, which are significant as potential woodland key habitats. To make a landscape ecological assessment of old forest stand spatial structure, assemblage, selection and spatio-statistical analysis of data in 4 study areas was performed for assesment of landscape ecological quality. Old forest stand spatial structure and changes from years 1929-1941 to 2008 was described. Total area of old stands has increased by 153,9% since 1930-ies, but stand spatial structure change character and intensity have varied over species and study areas. Most intensive fragmentation and habitat loss has occurred in pine and spruce stands with intensive forestry in 1. and 4. study areas, while structure homogenization has occurred in old aspen and black alder stands less significant for forestry – increased core area connectivity and total area. Keywords: old forest stands, landscape pattern, landscape metrics, fragmentation