Lielupes meandra attīstības prognozēšana posmā no Dzintariem līdz Dubultiem, un iespējamo krasta aizsardzības pasākumu izvērtējums

Abstract

Jūrmalā 1961.gadā tika izveidota būnu aizsargjosla, lai apturētu strauju Lielupes meandra attīstību. 2013.gadā Jūrmalas Dome lēma par līdzekļu piešķiršanu būnu joslas atjaunošanai. Autora uzdevums ir noskaidrot, vai mūsdienās notiek meandra attīstība un vai esošie krasta aizsardzības pasākumi pilda savu uzdevumu, papildus neradot sanešu deficītu Lielupes lejtecē, vai ir novērojama likumsakarība starp nogulu granulometrisko sastāvu un vietu starp būnām, kur paņemts paraugs. No tā izriet atbildes uz jautājumiem par šādas aizsargjoslas nepieciešamību un būnu atbilstību šī uzdevuma veikšanai. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka meandra attīstība pēdējos 20 gados nav notikusi, ka būnu joslu nepieciešams atjaunot, ka būnu josla labi pilda savas funkcijas, neradot sanešu deficītu Lielupes lejtecē un likumsakarība starp granulometrisko sastāvu un parauga ņemšanas vietu nav novērojama. Atslēgas vārdi: būnas, meandrs, Lielupe, granulometriskais sastāvs

In 1961 in Jūrmala was established groyne field to stop the rapid Lielupe River meander development. The author's task is to ascertain whether the meander development is now taking place and whether the existing bank protection can accomplish its task, and does it creates sediment deficit downstream River Lielupe and is there relation between sediment granulometric composition and the space between groyne, where the sample was taken. It provides answers to questions about the need for such groyne field and its accordance with its task. During the research it was found that there was no meander development in the last 20 years and that there is definite need to restore the groyne field. Also groyne field performs its functions, without causing sediment deficit downstream River Lielupe, and relation was not found. Key words: groyne field, meander, Lielupe River, granulometry