Ādas melanocītu nēvusu sastopamība bērniem Latvijā un to dermaskopiskās pazīmes

Abstract

ĀDAS MELANOCĪTU NĒVUSU SASTOPAMĪBA BĒRNIEM LATVIJĀ UN TO DERMASKOPISKĀS PAZĪMES

Priekšvārds: Ar katru gadu gan pasaulē, gan Latvijā pieaug saslimstība ar tādiem ļaundabīgiem ādas veidojumiem kā bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma un melanoma. Liela loma šo veidojumu attīstības procesā ir ādas veidojumu attīstībai bērnu un jauniešu vecumā, kā arī to daudzumam. Melanocītu nēvusi baltās rases populācijā ir būtisks rādītājs melanomas attīstības riskam. Šī darba mērķis ir izvērtēt ādas melanocītu nēvusu sastopamību bērniem Latvijā un noteikt to dermaskopiskās pazīmes.

Materiāli un metodes: Pētījumā tika izmeklēti 45 bērni vecumā no 6 – 11 gadiem. Tika veikta dalībnieku visa ķermeņa ādas vizuālā apskate, noteikts kopējais melanocītu nēvusu skaits un to dermaskopiskās pazīmes. Dalībnieku vecākiem tika lūgts aizpildīt anketas par ģimenes onkoloģisko saslimšanu anamnēzi, bērna saulē uzturēšanās paradumiem, kā arī apdegumu anamnēzi. Datu apstrādei tika izmantotas MS Excel un SPSS 16.0 for Windows, SPSS INC datorprogrammas.

Rezultāti: Vidējais melanocītu nēvusu skaits bērniem bija 34,87. Zēniem vidējais melanocītu nēvusu skaits (36,32) (SD±24,06) bija lielāks nekā meitenēm (33,48) (SD±18,75). Vislielākais vidējais MN skaits (49,80) (SD±20,61) bija 10 gadu vecumā, vismazākais (16,00) – 6 gadu vecumā. Dalībniekiem ar I fototipu vidējais MN skaits bija vismazākais (33,00) (SD±26,71). Lielāks vidējais MN skaits (53,67) (SD±50,65) bija bērniem, kuriem saules apdegums bijis vairāk kā 2 reizes. Bērniem, kuri regulāri lieto saules aizsargkrēmu, konstatēts lielāks vidējais MN skaits (49,20) (SD±29,89) nekā tiem, kas to nelieto (26,88) (SD±10,23). 57% MN bija mazāki par 2 mm diametrā. Visvairāk MN lokalizēti uz rokām (25%), uz sejas (20%), uz muguras (18%). 49% MN pēc dermaskopiskām pazīmēm ir homogēnā tipa nēvusi.

Secinājumi: Pētījumā konstatēts, ka melanocītu nēvusu sastopamība bērniem Latvijā ir augsta. Ņemot vērā iegūtos rezultātus, var secināt, ka lielāks MN skaits saistīts ar vīriešu dzimumu, I fototipu, kā arī, pieaugot vecumam un apdegumu skaitam, palielinās kopējais MN skaits. Lielāks MN skaits lokalizējas uz saulei pakļautām ķermeņa zonām; tātad saules ekspozīcija ir viens no faktoriem, kas ietekmē MN attīstību. Pēc dermaskopiskām pazīmēm Latvijā bērniem visbiežāk sastopami homogēnā tipa nēvusi.

Incidence and dermascopical features of melanocytic nevi among children in Latvia

Introduction: Incidence of malignant skin lesions like basal cell carcinoma, squamous cell carcinoma and melanoma is increasing all over the world and in Latvia also. Skin lesions that arise in early childhood and adolescents and it’s number play great role in tumors development. Melanocytic nevi are significant indicator for risk of melanoma development in white population. The aim of this work is to analyse incidence and dermascopical features of melanocytic nevi among children in Latvia.

Materials and methods: The study investigated 45 children, age range 6 – 11. Total body skin examination was made, total melanocytic nevi count and dermascopical features were determined. Parents were asked to complete a questionnaire regarding the anamnesis of family onkology, child’s usual outdoor activities during the summer and history of sunburns. For data analysis MS Excel and SPSS 16.0 for Windows, SPSS INC programs were used.

Results: The mean melanocytic nevus count was 34,87. The mean count for boys (36,32) (SD±24,06) was higher than that for girls (33,48) (SD±18,75). The highest mean count (49,80) (SD±20,61) was at age 10, the lowest (16,00) – at age 6. The mean count for skin type I was the lowest (33,00) (SD±26,71). Subjects with more than two sunburns in history had a highest mean count (53,67) (SD±50,65). The findings reveal that children who regulary use sun barrier cream have higher mean count (49,20) (SD±29,89) compared to those who do not use it at all (26,88) (SD±10,23). 57% of melanocytic nevi were smaller than 2 mm in diameter. Nevus density was highest on sun exposed body areas – on the forearms (25%), face (20%), back (18%). 49% of melanocytic nevi had homogeneous pattern.

Conclusion: The findings reveal that the incidence of melanocytic nevi among children in Latvia is high. From the data we can conclude that high total nevus count were associated with male sex, skin phototype I; positive correlation was found between nevus count and age, number of sunburns. Nevus density was highest on sun exposed body areas, so the sun exposure is one of the factors that influences the development of melanocytic nevi. From dermascopical features the most common is homogeneous nevi among children in Latvia.