Stivens Spilbergs un Holivudas komunikācijas modelis
Author
Guraļņiks, Jurijs
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Kleckins, Ābrams
Date
2006Metadata
Show full item recordAbstract
Darba mērķis ir pieradīt vai apgāzt autora hipotēzi par to, ka Holivudas masu komunikācijas procesā ir pielietotās visvienkaršākas un efektīvas metodes, mērķauditorijas uzmanības pieviršanai. Hipotēzes pamatā ir apgalvojums, kā vairākuma Holivudas filmām pamata ir vienādi sižeti ar identisko un vienkāršu struktūru. Un tā struktūra ir ārkārtīgi līdzīga folkloras struktūrai.
Stīvens Spilbergs, par pētāmo objektu ir paņemts tāpēc, kā viņš ir viens no veiksmīgākiem HMK dalībniekiem, un viņa filmas joprojām cilvēki skatās visā pasaulē
Darba gaitā autors pierada, kā tiešām, gan Holivudas (konkrēti: Spilberga) filmām ir vienāda struktūra, un tā struktūra ir tāda tāpēc, kā Holivudas filmām, ka masu produkcijai, jābūt viegli uztveramai, un saprotamai visiem. Tieši tādas prasības ir folklorai (konkrēti: pasakām), jo viņiem jābūt jo iespējams vienkāršākiem, lai piedalītos mutvārdu folklorāla komunikācijas procesā.
Tāpēc darbā arī parādījās hipotēze par to, ka standartizēta Holivudas kino un folklora var būt salīdzinātas, jo viņu struktūra ir līdzīga savā vienkāršībā. Un, ja viņiem ir līdzīga struktūra, tad pētniekiem ir vērts veikt paralēles starp folkloras diskursu, un HMK. Tomēr darba galvenā ideja ir noskaidrot – vai pasakām un Spilberga filmām ir vienāda struktūra, un ja tas tā ir, tad kāpēc.
Darba tiek pielietots strukturālas analīzes metode. Ir noskaidrots uz citu pētījumiem, ka Holivudas filmām ir ļoti stingra un izteikta struktūra, kura ir ierobežota žanra ietvaros, un Holivudas tradīcijās. Ir arī pieradīts, ka pasakām, ka vis izteiktiem folklora piemēriem, ir sava stingra struktūra, un noteiktas likumsakarības, pēc kurām pasakas tiek uzbūvētas.
Empīriskajā pētījumā šis divas struktūras ir salīdzinātas, un ir paradīts, ka Holivudas filmas pēc savas struktūras atgādina pasakas un otrādi. Tas ir tāpēc, ka pasakām, ir jābūt maksimāli vienkāršiem stāstījumā, jo viņas pieder pie mutvārdu folklora, un tur ir savi likumi. Līdzas pasakām, Holivudas filmām arī jābūt maksimāli labi uztveramiem, lai viņus varētu pārdot jebkurā pasaules valstī. Tāda vienkārša folklorāla struktūra Holivudas filmām ir lai veiksmīgāk pārdot tas cilvēkiem ar atšķirīgām mentalitātēm, paražām, kultūru. Vienīgais elements, kurš apvieno cilvēkus visā pasaulē – ir folklora, kura ir universāla. To pieradīja Vladimirs Propps, kura darbi ari lien mana darba pamatā.
Tirgus likumi nosauca spēles noteikumus HMK, kura savukārt nosauca spēles noteikumus “filmu ražotājiem”. Mūsdienu globalizācijas ērā, tirgus likumi prasa no masu kino režisoriem, lai viņu filmas būtu maksimāli labi uztverami, jo filma, kuras jēgu neviens īsti nesaprot – nenes peļņu. Tāpēc, Spilbegrs un citi režisori, pat paši negribot, filmē filmas ar pasakām ideoloģiski līdzīgiem sižetiem. This annual paper is about modern mass-media movie culture; it’s history, and the development of modern communications in near-the-cinema discourse. Author was trying to develop his own approach on revising modern Hollywood media. As an example he has chosen Steven Spielberg’s movies. The main idea of this annual paper is that a modern Hollywood movie utilizes the classical folkloristic plots as a basis. The main argument is that folklore, as an archetype, is understandable and common all over the world, and that’s why any folklore-like media product could be so easily adapted to different mentalities of any nation in the world.
The author is not making an emphasis on fact, that Spielberg is utilizing folkloristic plots wittingly, and all the movies he is making, are folkloristic. However the structures of both Hollywood movies and magical fairytales are similar. To prove that author is using the structural analysis method. As a theoretical basis for comparing fairytale and movie’s structures author is using works of Vladimir Propp, who developed a structural analysis method especially for studying fairytales.
In his empirical research, author is comparing the Spielberg’s movies Archie-structure to the structure of fairy tales, and is making a conclusion that these structures are pretty similar. Their similarity is based, on the one side, on the historical development of Hollywood as a place of purely entertaining media, based on folklore, and on the other, on Hollywood’s adaptive media system and discourse. Hollywood’s bosses many years ago have realized, that global approach to a conducting globalization is imperative. And that’s why all media production of Hollywood must be easily understandable all over the world. Jung has proved, that one of the rear universally understandable values is a folklore-based story, which are quite similar all over the world. That is because a verbal-folklore is a sustainable system of universal values, and information fluency in it is quite common in any culture.
As a result of this work, author is making a conclusion, that a modern Hollywood movies and media are homomorphous to the folklore, and are obeying the same internal rules of construction.