Kultūras dzīve Staicelē 20. gs. 70. un 80. gados atmiņu stāstos

Abstract

Kultūras dzīve Staicelē jau no seniem laikiem bijusi ļoti aktīva, taču informācija par to pārsvarā ir fotogrāfiju formā. Tāpēc pētījuma mērķis ir jau esošo informāciju papildināt ar mutvārdu atmiņu stāstījumiem. Galvenie pētījuma uzdevumi ir apzināt teorētisko literatūru par mutvārdu avotu nozīmi novadpētniecībā, kā arī par intervēšanas metodiku. Vēl pie uzdevumiem pieskaitāma atmiņu stāstījumu ierakstīšana, transkribēšana un analīze, kā arī pētījuma uzrakstīšana un secinājumu izstrāde. Kā teorētiskā pieeja pētījumā izmantota Sociālā kapitāla un Sociālā konstrukcionisma teorijas. Veicot pētījumu, uzklausīti seši respondenti – bijušie kultūras darbinieki un staicelieši. Rezultātā ir tapis pētījums, kurā atklāta jauna un interesanta informācija par kultūras nama darbiniekiem, pašdarbības kolektīviem, kultūras norises vietām un pasākumiem.

Since ancient times the cultural life in Staicele has been very active but the information on it is mostly in the form of photographies therefore the objective of the study is to supplement the information with an oral narrative. The main tasks of the study are to identify the theoretical literature on oral sources meaning in study of local history and methodology of interview. Also - recording the narration, transcribe and analysis and writing of the study and the conclusion output. Social capital and Social constructionism theories are used as a theoretical approach in the study. There were six respondents to this study – former culture employees and the inhabitants of Staicele. As a result there is a study with new and interesting information about cultural house employees, avocational collectives, cultural locations and gatherings.