Lēmuma pieņemšanas process Latvijā no 1994.g. līdz 2007.g. – alkohola aprites kontekstā

Abstract

Lēmuma pieņemšanas process bieži nav caurspīdīgs un ir grūti saskatīt ieinteresētas puses un lēmuma pieņēmējus, kuri ir spējīgi atrasties ārpus politiskās arēnas. Darba mērķis ir iepazīties ar lēmuma pieņemšanas procesu Latvijā attiecībā pret alkohola apriti, lai censtos pierādīt, ka pastāv problēma, risinājums, bet nepastāv konkrētas rīcības. Jau kopš 1995. gada tiek paredzēts veikt pasākumus, kas mazinātu alkohola patēriņu valstī. Kopš 1995. gada alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir patstāvīgi pieaudzis. Peļņa no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem 2007. gadā sastādīja 100,4 miljonus latu, bet paralēli tai pat laikā tika zaudēti 3% no IKP cīņai ar alkohola lietošanu izraisītajām sekām, kas sastāda 372,4 miljonus latu. Darbam tika izvirzīta hipotēze, ka lēmuma nenonākšana darba kārtībā, alkohola aprites kontekstā, ir saistīta ar nevēlēšanos mainīt pastāvošo liberalizēto alkohola aprites tirgu. Lai pierādītu hipotēzi, tika aplūkota Bahrac un Barac teorija, kura definē lēmumu nepieņemšanas modeli kā māku kontrolēt patieso lēmumu daudzumu, kas nonāk darba kārtībā ar manipulēšanas palīdzību pār vadošās sabiedrības daļas vērtībām, mītiem, politisko institūciju, un procedūrām. Latvijā ir saskatāma lēmuma nepieņemšanas modeļa elementi lēmumos, kas saistīti ar alkohola apriti, it īpaši ar lēmumiem, kas ierobežotu alkohola izplatību. Ir grūti pierādīt lēmuma nepieņemšanas procesu, bet tas ir iespējams, ja pastāv problēma un likumdevēji, izpildvara ir par tiem informēti, bet neizprotamu iemeslu dēļ tā netiek risināta. Lēmuma nepieņemšanas procesā alkohola aprites kontekstā ir grūti kādu vainot vai norādīt, ka noteikts politiķis, institūcija ir atklāti kavējusi alkohola ierobežošanas politiku. Bet ir saskatāms, ka pieņemtie likumi netiek korekti pildīti, vai arī rodas nepārvarami šķēršļi, kas neļauj atrisināt problēmu.

Decision making process often isn’t transparent and it is difficult to look for decision makers, who are capable to stand out of the political arena. A work purpose is to study decisions which where accepted in Latvia’s alcohol circulation context, there is a problem in alcohol circulation and there is solution, but there doesn’t exist particular decision. Starting from year 1995 is foreseen to execute action, which diminished alcohol use in the state. Since year 1995 use of alcohol on one human had grown. Earnings from an excise tax for the alcoholic drinks in year 2007 made 100, 4 millions lat, but parallel 3% GDP were lost for combat with the results caused by an alcohol use, what makes 372, 4 millions lat. A work hypothesis was- that non-decision making in context of an alcohol circulation, in, is linked with an unwillingness to change the existing liberalized alcohol market. To prove a hypothesis, where overlooked the Bachrach and Baratz theory which defines non-decision making as- knowledge to control true decision amount, which reaches decision makers by manipulation over political institutions, procedures, leading societies- values, interests and myths. It is possible to see non-decision making elements in Latvia, which relays to alcohol circulation, especially to decisions which could be able to control alcohol use. It is difficult to prove non-decision making, but it is possible, if a problem exists and legislators, executive power is informed about it, but there’s no decision which can solve a problem. It is difficult to accuse someone or to specify, that a certain politician, institutions where publicly delaying alcoholic limitation policy in Latvia’s alcohol circulation context. But it is possible to see, that the accepted laws are not correctly executed, or insuperable obstacles appear, which doesn’t allow problem to be solved.