Latvijas laikmetīgās mākslas kuratoru prakse: starp modernismu un postmodernismu

Abstract

Bakalaura darbā ar socioloģisku skatījumu un metodēm pētīta Latvijas laikmetīgās mākslas kuratoru prakse – izstāžu koncepciju veidošana, sadarbība ar māksliniekiem, izstāžu izkārtojumu veidošana un komunikācija ar publiku. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Latvijas laikmetīgās mākslas kuratoru praksi un noskaidrot, vai kuratoru praksē ir iespējams nošķirt modernisma un postmodernisma pieejas. Pētījuma ietvaros tika veiktas padziļinātās intervijas ar Latvijas laikmetīgās mākslas kuratoriem, kā arī analizēti kuratoru veidotie teksti – izstāžu koncepcijas, katalogi un izstāžu programmas. Pētījuma rezultāti liecina, kuratoru praksē ir iespējams izšķirt modernisma un postmodernisma pieejas, kas atspoguļojās izstādes veidošanas procesā.

In this paper the author uses a sociological perspective and methods to study Latvian contemporary art curator practice - the making of exhibition concepts, working with artists, exhibition layout design and communication with the audience. The aim of the paper is to investigate the Latvian contemporary art curators practice and to find out whether it is possible to distinguish between modern and postmodern curator approaches. The author carried out in-depth interviews with Latvian contemporary art curators and analyzed texts written by curators – exhibition concepts, catalogs and programs. The results show that it is possible to distinguish modern and postmodern approaches in the practice of curators. These aparoaches reflect in the exhibition making process.