Iecavas un Mēmeles hidrauliskā saistība posmā pie Vērdiņiem

Abstract

Bakalaura darbā ir raksturota Mēmeles un Iecavas upju posma pie Vērdiņiem ģeoloģiskā uzbūve, pazemes un virszemes ūdeņu hidroloģija. Tika mērīti upju caurplūdumi un aprēķināti to zudumi – Mēmeles upei ūdens daudzums palielinās par 95%, Iecavas upei samazinās par 22%. Veicot ūdens elektrovadītspējas, pH un temperatūras mērījumus upēs un karsta ezeros tika noteikta pazemes ūdeņu pieplūdes vieta Mēmelē. Laboratorijas analīzes apstiprina palielinātu sulfātu daudzumu gan Mēmelē, gan karsta ezeros, kas liecina par devona Salaspils svītas ūdeņu pieplūšanu. Izmantojot traseru metodi tika noskaidrota hidrauliskās saistības esamība starp Iecavas un Mēmeles upēm. Turpinot pētījumu, ar ģeofizikālajām metodēm varētu noteikt faktiskos ūdeņu pārplūšanas ceļus no Iecavas uz Mēmeli, kā arī to, cik liels daudzums virszemes ūdeņu pārplūst no vienas upes otrā.

This bachelor paper describes the geological structure and hydrological conditions of surface water and groundwater at the Vērdiņi area, the narrowest place between the Memele and Iecava rivers. The river discharges were measured and the differences were calculated accordingly. In the Mēmele River water volume rises for 95%, but in the Iecava River it decreases for 22%. Measurements of the conductivity, pH and the temperature of the waters in the two rivers and two nearby karst lakes and the Skaistkalne spring and laboratory analysis of the taken water samples indicate the location of intensive discharge area in the Mēmele River from Salaspils aquifer, rich in sulphates. By the tracer method applied it was determined that there is a hydraulic connection between the Iecava and Mēmele rivers. In future studies it could be possible, using geophysical methods, to identify the exact path of the groundwater flow from the Iecava River to the Mēmele River, and to quantify the amount of water that discharges from one river to the other