Nurmuižas nozīme ainavas telpisko struktūru un kultūras nozīmju veidošanā

Abstract

Bakalaura darbs „Nurmuižas nozīme ainavas telpisko struktūru un kultūras nozīmju veidošanā” sniedz informāciju par ainavas veidošanās apstākļiem, tās veidošanās periodiem, kā arī ietekmējošiem faktoriem. Darba pētījuma daļa lasītāju iepazīstina ar Nurmuižas muižas nozīmi apkārtējās ainavas telpisko struktūru izveidē, kā arī ar Nurmuižas muižas kultūras nozīmju maiņu. Darbs sastāv no anotācijas latviešu un angļu valodā, ievada, 6 nodaļām, no kurām 1. nodaļai ir 4 apakšnodaļas, 2. nodaļai – 2 apakšnodaļas, 5. nodaļai – 7 apakšnodaļas, bet 6. nodaļai – 3 apakšnodaļas, no secinājumiem, izmantotās literatūras un avotu saraksta, pielikumiem un dokumentārā lapas. Darbā ir iekļauti 8 attēli un 1 tabula. Pielikumos ir iekļautas kartes, plāni un fotogrāfijas. Bakalaura darba mērķis ir sniegt pēc iespējas skaidrāku priekšstatu par Nurmuižas nozīmi apkārtējās ainavas izmaiņās, kā arī sniegt informāciju par muižas nozīmju maiņu dažādos laika periodos. Šo jautājumu noskaidrošana sniedz ziņas par Latvijas ainavas veidošanās apstākļiem dažādos vēsturiskās, sociālās un ekonomiskās attīstības periodos, kas rada skaidrāku priekšstatu par ainavu veidošanos un to izmaiņu likumsakarībām. Pētījuma „Nurmuižas nozīme ainavas telpisko struktūru un kultūras nozīmju veidošanā” izvirzītais mērķis tika sasniegts, taču rezultāti nav pārsteidzoši. Pētījums pierāda, ka vislielākās telpisko struktūru izmaiņas Nurmuižas ietekmē bijušas 20. gadsimta divdesmitajos gados, kad visā valstī norisinājās agrārā reforma, sadalot muižas zemes daudzās sīkākās vienībās. Arī padomju gados ir bijusi jūtama muižas ietekme uz pagasta telpiskajām struktūrām, jo tad tika uzceltas vairākas jaunas dzīvojamās mājas. Savukārt pašas muižas iekšējā telpiskā struktūra viskrasāk izmainījusies barona Fridriha fon Firksa laikā. Tika sasniegta arī mērķa otrā daļa – noskaidrot muižas kultūras nozīmju maiņas. Tika noskaidrots, ka Nurmuižai, līdzīgi kā citām Latvijas muižām, ir bijušas 3 galvenās kultūras nozīmes: varas centrs, funkcionāls saimniecības objekts un kultūras mantojums. Atslēgas vārdi: Nurmuiža, telpiskās struktūras, kultūras nozīmes.

A bachelor work „The role of Nurmuiža estate in formation of the spatial structure and cultural meanings of landscape” gives an information about conditions of formation of landscape, periods of its formation and affecting factors. The reserach part of the work introduces the reader to the role of Nurmuiža estate in formation of the spatial structure of landscape and changes of the cultural meanings of estate. The work is composed of annotation in Latvian and English, introduction, 6 chapters, where first chapter has 4 subdivisions, second chapter – 2 subdivisions, fifth chapter – 7 subdivisions but sixth chapter – 3 subdivisions, of conclusion, list of used literature, appendixes and documentary sheet. There are 8 pictures and 1 table in the work. There are maps, layouts and photographies in appendixes. The purpose of the bachelor work is as much as possible to give explicit view about the role of Nurmuiža estate in formation of the spatial structure of landscape and give information about the changes of the cultural meanings of estate. Clarification of these questions gives us information about the formation conditions of the landscape of Latvia in different historical, social and economic periods of their development. And this information gives us more obvios view about the forming of landscapes and regularity of their changes. The purpose of the research „The role of Nurmuiža estate in formation of the spatial structure and cultural meanings of landscape” is achieved, but the rsults are not astonishing. The reserach demostrates that the most observale changes of spatial structure of landscape have been in twentieth’s of twentieth century when there was land reform in all the country, dividing lands of estates in many small units. In the period of the Soviet Union there has been the impact of Nurmuiža estate to the spatial structures of Lauciene district – during that time there were built several dwelling houses in Lauciene district. During the time when baron Fridrih fon Firks ruled over the Nurmuiža estate the inner structure of estate changed the most. The author of the bachelor work has achieved the second part of the purpose, too. It was cleared up that Nurmuiža estate, like other estates in Latvia, had 3 main cultural meanings: centre of power, functional object of management and cultural heritage. Keywords: Nurmuiža, spatial structures, cultural meanings.