Ainavas mozaīkas un apsaimniekošanas ietekme uz ekotonu veidošanos dabisko zālāju ekosistēmās

Abstract

Maģistra darbs: „Ainavas mozaīkas un apsaimniekošanas ietekme uz ekotonu veidošanos dabisko zālāju ekosistēmās” tika izstrādāts laika posmā no 2009. – 2010. gadam. 2009. gada vasarā Ziemeļgaujas aizsargājamā ainavu apvidus teritorijā tika veikti lauku darbi. Pētījuma mērķis bija noskaidrot ainavas heterogenitātes un apsaimniekošanas ietekmi uz sausu un mitru zālāju ekotonu īpašībām. Mozaīkveida ainavas zālājos izplatīti visdaudzveidīgākie ekotoni, taču šādu ekotonu sastopamība un daudzveidība arvien sarūk, tādēļ ir nepieciešams apzināties mikrobiotopu daudzveidības, teritorijas apsaimniekošanas veida un intensitātes ietekmi uz ekotonu īpašībām. Pētījuma pamatā izmantots lauku darbos iegūtais materiāls (vaskulāro augu sugu saraksti), kas apkopoti vienotā datubāzē. Veģetācijas aprakstu (kopā 235) veidošana balstījās uz Brauna-Blankē metodi, tie apkopoti TURBOVEG programmatūras datubāzē, analīzei ordinācijas (detrendētā korespondentanalīze) un klāsteranalīze veiktas PC-ORD 5 programmatūrā, bet ekotona platumu un atšķirīgumu būtiskuma aprēķināšanai starp Bekām un Stepupi, kā arī katras teritorija iekšienē, izmantota SPSS 15.1 for Windows programmatūra. Ekotopu un augu sabiedrību grupu kartes veidotas ar ArcView 8.3. programmatūru. Darba gaitā apzinātas 2 paraugteritorijas, tām uzzīmētas ekotopu un augus sabiedrību grupu kartes, ierīkoti transekti, kuros sastādīti veģetācijas apraksti, un izdalīti ekotoni. Ekotonu un augu sabiedrību daudzveidība analizēta ainavas līmenī, izmantojot izveidotās ekotopu un augu sabiedrību grupu kartes. Rezultātā secināts, ka abas teritorijas ekotopu, augu sabiedrību un ekotonu morfoloģijas ziņā ir līdzīgas, taču savā starpā atšķiras tieši ekotoni, slapjie un sausie zālāji, turklāt visbūtiskākās atšķirības ir starp slapjajiem zālājiem un ekotoniem, bet ekotonu robeža ar sausajiem zālājiem ir neizteikta un arī abās teritorijās tie ir ļoti līdzīgi. Galvenais faktors, kas nosaka daudzveidības rādītājus ir teritorijas topogrāfija un tās radītie atšķirīgie mitruma apstākļi, kurus lielā mērā nosaka tieši ainavas struktūra un apsaimniekošana. Lai darbs būtu pilnīgāks un vieglāk saprotams, tam pievienoti 37 attēli, 20 tabulas un 10 pielikumi. Atslēgvārdi: ekotons, ainava, dabiskie zālāji, Ziemeļgauja, sugu daudzveidība, augu sabiedrības

The Master’s paper: “The influence of landscape mosaic and management on the ecotone pattern in semi natural grassland ecosystems” has been worked out in the time period between 2009 and 2010. In the territory of the protected Ziemeļgauja landscape area was done the field work in summer 2009. The aim of the research was to find out how the heterogeneity and management of the landscape influences the ecotone properties in the dry and in the wet grasslands. There is a great variety of ecotones in the grassland landscape mosaic, however, the spread and the diversity of such ecotones continuously shrinks; therefore one should be aware on how the diversity of microbiotops, the way and intensity of management of the territory impacts on the properties of the ecotones. The basis of the paper is the information obtained during the field work (the lists of vascular species of plants), which is gathered in one database. The descriptions of vegetations (235 in total) is formed basing on the Braun - Blanquet method, which then are gathered in the TURBOVEG software database; for the purpose of analysis the ordinations (detrended correspondentanalysis) and clasteranalysis is performed using the software PC-ORD 5, but to calculate the significance in differences and the width of the ecotone between Bekas and Stepupe, as well as inside each territory is used the software SPSS 15.1 for Windows. The maps of the ecotops and the plat society’ groups are made using the software ArcView 8.3. In the course of the work are acknowledged 2 sample-territories, for both of them are made the maps of the ecotops and the groups of plant societies, are made transects in which are compiled the descriptions of vegetation, and are distinguished the ecotones. The diversity of ecotones and groups of plant societies is analyzed in the landscape level using the formed maps of the ecotops and the groups of the plant societies. The result allows to conclude that both territories in terms of the ecotops, the plat societies and the morphology of ecotones are similar, though the ecotones, the wet and the dry grassland differ particularly among one another, moreover, the main differences are between the wet grasslands and ecotones, while the border of ecotones with the dry grasslands is softer and very similar in both territories. The main factor which defines the indicators of diversity is the topography of the territory and the related differences in moisture levels, which in great extent are influenced by the structure and management of the landscape. To make the work complete and easier to understand, it is supplemented by 37 pictures, 20 tables, and 10 annexes. Key words: ecotone, landscape, natural grassland, Ziemeļgauja, diversity of species, plant communities