Ekonomiskās sankcijas kā ārpolitikas instruments: Irānas gadījums

Abstract

Darba nosaukums ir „Ekonomiskās sankcijas kā ārpolitikas instruments: Irānas gadījums”. Pētījumā tiek apskatīti ekonomiskie instrumenti – ekonomiskās sankcijas – kā politiskās pārvaldības mehānisms. Empīriskajā pētījumā tiek aplūkota Irāna kā sankciju mērķa valsts jau kopš 1979. gada Islāma revolūcijas, kā ietekmē valstī tikai mainīts politiskais režīms. Ekonomiskās sankcijas pret Irānu tiek vērstas ar mērķi mainīt valsts politisko uzvedību, gan 1979. gada Teherānas ķīlnieku krīzes laikā, gan deviņdesmito gadu laikā mēģinot ietekmēt Irānas iespējas sniegt finansiālo atbalstu teroristiskajām organizācijām un uzsāktajai kodolprogrammas attīstībai, gan mūsdienās, kad jau kopš 2002. gada Irāna ambiciozi izsaka savas tiesības uz urāna bagātināšanu ar mērķi iegūt kodolenerģiju civiliem nolūkiem, tomēr nesniedzot garantijas, ka tā netiks izmantota kodolieroču ražošanai. Darbā tiek analizēti trīs sankciju ieviešanas laika periodi pret Irānu no 1979. gada līdz mūsdienām, aplūkojot gan procesu kopumā, gan atsevišķu priekšnosacījumu klātesamību, lai sankcijas gala rezultātā izvērstos par efektīvām, vai tieši pretēji – neefektīvām. Darba mērķis ir aplūkot sankciju ieviesēju un mērķa valsts savstarpējo attiecību dinamiku un līdz ar to arī ekonomisko instrumentu pielietojuma efektivitāti problēmjautājumu risināšanā. Darbā autore izvirza sekojošus izpētes jautājumus: vai sankciju ieviešana ir tuvinājusi vai attālinājusi Irānu no diplomātisko attiecību veidošanu ar citām valstīm? Darbā tiek izvirzīta hipotēze: ekonomisko sankciju ieviesēju valstu skaits nav noteicis pret Irānu vērsto sankciju efektivitāti ilgtermiņā kopš 1979. gada.

The title of this work is – Economic sanctions as a foreign policy instrument: the case of Iran. Author looks on economic sanctions as a part of the economic statecraft in international policy. In empirical research author looks on Iran as an economic sanction target state since Islamic Revolution in 1979, when political regime of state was changed. The aim of economic sanctions were to change Iran political behavior in Teheran hostage crisis in 1979, as well as in 90ties, trying to stop Iran’s support for terroristic organizations and nuclear proliferation development. And the aims of economic sanctions today are to change Iran political behavior dealing with unclear uranium enrichment program. Three periods - since 1979 till 1990, since 1991-2002 and since 2003 till now days – have been analyzed in this work, looking on whole sanction imposing process and on some specific details which define sanction effectiveness or ineffectiveness as a result. The aims of research are to look on dynamic of interstates relationships and economic sanctions suitability to deal with problems through three decades. Author also tries to give an answer to the research question – have economic sanctions tied or moved away Iran from making diplomatic relationships with other states? Work is based on the following hypothesis – numbers of sanction sender states haven’t determined sanction effectiveness in long term since 1979.