Baltijas valstu prioritātes un sadarbības perspektīvas drošības politikā pēc iestāšanās NATO

Abstract

Drošības jautājumi ir svarīgi ikvienai pasaules valstij, jo katras atsevišķas valsts neatkarība pamatā ir atkarīga no tā kāds ir drošības līmenis valstī un kāda ir situācija ar drošību pasaulē kopumā. Par darba mērķi autore izvēlējās noskaidrot kāda ir Baltijas valstu izpratne par to, kas ir drošība, kā arī, kādas ir to drošības politikā izvirzītās prioritātes, vai šīs prioritātes ietver sevī Baltijas valstu savstarpējās sadarbības perspektīvas nākotnē. Pirms darba veikšanas tika izvirzīta sekojošas hipotēzes – 1) Pēc integrācijas NATO, Baltijas valstis lielāko nozīmi drošības politikā piešķir militārajam un politiskajam drošības sektoram. 2) Baltijas valstis lielākās trīspusējās sadarbības perspektīvas saskata politiskās un ekonomiskās drošības sektoros.

Darba teorētiskajā daļā autore apskata drošības konceptu un tā tranformāciju laika gaitā, kā arī sniedz ieskatu B. Buzāna piecos drošības sektoros, pēc kuriem darba empīriskajā daļā tiek analizētas Baltijas valstu nacionālās drošības koncepcijas un tajās izvirzītās drošības politikas prioritātes.

Darba beigās autore secina, ka drošības koncepta transformācija laika gaitā mainoties, pierādījusi, ka drošība ir mainīga un, ka to var skaidrot ar mūsdienu globalizācijas straujo attīstību – daudzi procesi vairs nenotiek tikai valsts iekšienē, bet ir pārgājuši uz starpvalstu līmeni, piemēram, ekonomikas, vides un citi jautājumi tiek skatīti globāli. Baltijas valstu izvirzītās prioritātes drošībai ir līdzīgas, jo tām ir jāsaskaras ar viena veida problēmām un apdraudējumiem drošības sektoru efektīvai un pilnvērtīgai darbībai. Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai drošības jomā ir jauni mērķi- reģiona drošība, stabilitāte un izaugsme, sadarbības ietvaros valstīm jādalas savā pieredzē dažādu drošības jautājumu risināšanā. Darba sākumā uzstādītās hipotēzes tiek pierādītas. Pēc integrācijas NATO Baltijas valstis lielāku nozīmi drošības politikā piešķir militārajam un politiskajam sektoram, bet lielākās trīspusējās sadarbības perspektīvas ir politiskās un ekonomiskās drošības sektoros.

Security is an important issue to each country in the world regardless of the political system because each state justify its independence with their own secutiry level and it depends also from the situation of security in the world. The aim of this research paper was to find out what is The Baltic states awareness of what is security, what are their priorities in security policy and how The Baltic States see their mutual cooperation in security policy in the future. The following hypothesis was put forward: 1) after the integration in NATO, the Baltic States pays attention to political and military security sectors. 2) Main perspectives to their mutual cooperation The Baltic States sees in political and economic security prospects. On the theoretical part the authoress analyze the security concept and transformation of it. Also the authoress gives an insight in B.Buzan’s security sectors, after which on the empirical part authoress analyze The Baltic States national security concepts and security priorities. At the end of this research paper the authoress conclude that transformation of the security concept has evolved over time and security is changing all the time. That can be explained by the rapid development of globalization on nowadays – all processes is no longer made out in national level but has switched to a trans-national level, especially in issues like in economic,environmental security sectors. The priorities of security policy in all three Baltic States are more or less similar, because they have to manage with the problems and security threats of the same type. Nowadays trilateral Baltic States cooperation in the field of security policy has new purposes in region security,stability and growth. And they have to share their experience in those issue. The hypothesis of the research paper was proved. After the integration in NATO, The Baltic States the main importance pays on military and political security sectors, but the best perspectives of mutual cooperation in security policy are in political and economic security sectors.