Energoresursi kā Krievijas ārpolitikas instruments

Abstract

Bakalaura darba Energoresursi kā Krievijas ārpolitikas instruments mērķis ir apskatīt energoresursus kā lielākā ES energoresursu piegādātāja, Krievijas Federācijas, ārpolitikas instrumentus attiecībās ar ES. Problēmjautājums ir, kāda ir slānekļa gāzes ieguves ietekme globāli, skatoties uz gāzes tirgiem, enerģētisko drošību un Krievijas centieniem izmantot savus energoresursus ārpolitikā. Bakalaura darba uzdevumi ir atspoguļot izmaiņas, ko rada slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstīšana, izvērtēt slānekļa gāzes ietekmi uz sašķidrinātas gāzes tirgiem, kā arī izvērtēt izmaiņas, ko slānekļa gāze un izmaiņas sašķidrinātās gāzes tirgos rada ES un Krievijas enerģētiskās attiecībās, deskriptīvi izpētot minēto faktoru ietekmi uz šo konkrēto gadījumu sistēmiskā līmenī. Darbā tiek secināts, ka slānekļa gāze būtiski palielina gāzes krājumus pasaulē. Slānekļa gāzei ir potenciāls fundamentāli mainīt gāzes tirgu. Globāli, palielinot gāzes ieguvi un iespējas diversificēt izmantotos energoresursus, tā var palielināt valstu enerģētisko drošību, kā arī samazināt CO2 izmešu daudzumu. ASV ir kļuvusi pašpietiekama gāzes pieprasījuma nodrošināšanā un izmaiņas vienā no reģionālajiem sašķidrinātās gāzes tirgiem atstāj tūlītēju iespaidu uz Eiropas tirgu. Slānekļa gāzes ieguves apjomu pieauguma rezultātā gāzes tirgi mainās no reģionāliem uz vienotu globālu tirgu. Izvērtējot Krievijas ārpolitiku, tiek secināts, ka energoresursi ir vieni no Krievijas ārpolitikas instrumentiem, ko Krievija izmanto, lai palielinātu ietekmi kaimiņvalstīs. Krievija izmanto četrus ārpolitikas instrumentus, ko tai sniedz energoresursi: gāzes un naftas cenas; enerģētikas infrastruktūru gan nosakot cenas Centrālāzijas valstīm, gan cenšoties radīt atkarību no savām investīcijām un/vai piegādēm; kā arī Krievija izmanto šķietamas un reālas ekonomikas varas projicēšanu. Tomēr energoresursi ir slikti ārpolitikas instrumenti, jo tie sabojā tos izmantojošās valsts tēlu un rada pretdarbību, ja tāda ir iespējama. Izvērtējot ES un Krievijas savstarpējo atkarību, tiek secināts, ka dažādu ES reģionu un Krievijas starpā pastāv dažādi savstarpējās atkarības līmeņi. Ziemeļrietumeiropas valstis ir pašpietiekamas. Rietumeiropas valstis ir savstarpēji atkarīgas ar Krieviju. Centrālaustrumeiropas valstis ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm. Tomēr globāla sašķidrinātās gāzes tirgus apstākļos visu reģionu atkarība no Krievijas samazinās, palielinās pašpietiekamība. Tikai potenciāls diversificēt gāzes piegādes, attīstot regazifikācijas kapacitāti, ko rada globāls sašķidrinātās gāzes tirgus, jau samazina savstarpējo atkarību. Sašķidrinātās gāzes tirdzniecības apjomu pieaugums samazina Eiropas un Krievijas savstarpējo atkarību, palielina ES pašpietiekamību.

Goal of bachelors paper Energy resources as Russia’s foreign policy tools is to evaluate energy as tools of foreign policy of major EU energy supplier, the Russian Federation. Main questions are what the impact of shale gas production is globally, in the gas markets, energy security and Russian efforts to use its energy resources in foreign policy. Goals are to reflect the changes resulting from shale gas production technologies, to evaluate shale gas impact on the liquefied gas market and to evaluate changes shale gas and liquefied gas market create in EU-Russia energy relations, by descriptive examination of influence these factors create in this case study. This paper concludes that the shale gas significantly increase gas reserves in the world. Shale gas has the potential to fundamentally change the gas market. Globally, by increasing gas production and opportunities to diversify the energy sources used, it can increase national energy security and reduce CO2 emissions. U.S. has become self-sufficient in its gas supply and changes in one of the regional liquefied gas markets have left an immediate impact on the European market. Shale gas production growth changes gas markets from regional to a single global market. After assessing Russia's foreign policy, it is concluded that energy resources are one of Russia's foreign policy instruments, which Russia uses to increase influence in neighboring countries. Russia uses four foreign policy tools which energy resources provide: oil and gas prices; energy infrastructure, by influencing prices for Central Asian countries and by trying to create a dependency on its investments and/or supplies; and Russia uses perceived and real projection of its economic power. However, energy resources are bad foreign policy instruments because they distort the image of the supplier and create counter action, if any is possible. Evaluating the EU-Russia inter-dependence, it is concluded that different regions of the EU and Russia have different levels of interdependence. North-West European countries are self-sufficient. Countries in West Europe are interdependent with Russia. CEE countries are dependent on Russian gas supplies. However, global liquid natural gas market decreases dependence from Russia and increases self-sufficiency in all regions. Only the potential to diversify gas supply through the development of regasification capacity, caused by global liquefied gas market, has reduced inter-dependence. Increasing liquefied natural gas sales reduce interdependence between Europe and Russia, increasing the EU's self-sufficiency.