Latviešu-krievu jaukto ģimeņu bērnu etniskās identitātes veidošanās dzīves gaitā

Abstract

Patreizējos Latvijas apstākļos, kuros politiķi un mediji konstruē latviešus un krievus kā konfliktējošas etniskās grupas, saglabājas augsts šo grupu savstarpējo laulību skaits. Šādās laulībās dzimst bērni ar potenciālu iegūt divas etniskās identitātes. Šī pētījuma mērķis ir izzināt un aprakstīt šādu ģimeņu atvašu – jauniešu – etniskās identitātes veidošanos, analizējot viņu dzīvesstāstus. Šī pētījuma teorētiskā pieeja ir simboliskais interakcionisms, metode ir padziļinātas, fokusētas dzīvesstāstu intervijas. Pētījumā atklājās dažādas etniskās identitātes variācijas no „Atvērti domājoša latvieša” līdz „Krievam, kam ir, ar ko lepoties”. Tika iegūta informācija par indivīdiem, kuri jūtas vienlīdz piederīgi abām tautībām un par indivīdiem, kuru etniskā identitāte ir mainījusies laika gaitā.

In modern day Latvia where politicians and the media construct Latvians and Russians as conflicting ethnic groups, there is still a high rate of intermarriages between there groups. Children born in such marriages have potential of having two ethnic identities. The aim of this study is to investigate and describe the formation of ethnic identity in the life course of the offspring from these marriages, who are young people. The theoretical basis of this study is symbolic interactionism, the method is in-depth, focused life story interviews. The study showed several different variations in ethnic identity from the ‘Open-minded Latvian’ to the ‘Russian, who has something to take pride in’. Information was also obtained about individuals who feel that they belong equally to both ethnicities and about individuals whose ethnic identity has transformed through time.