| dc.description.abstract | Pagājušā gadsimta 70.gadu un 80.gadu sākumā strauji augošais dzimstības līmenis valstī, šobrīd radījis milzu problēmas saistībā ar bērnu dārzu trūkumu, kā Latvijas lielpilsētās tā arī mazajos Latvijas novados, jo šobrīd tā laika dzimušie bērni ir pašreizējie vecāki.
Situācija radusies jau vairāku gadu laikā, daudzi bērnudārzi savulaik tika likvidēti, jo dzimstība bija zema, grupiņas netika noslogotas un pašvaldībām nebija līdzekļu pustukšu bērnu dārzu uzturēšanai. Pašlaik bijušajās bērnudārzu ēkās mājīgi iekārtojušies dažādi komersanti - frizētavas, solāriji u.c. Lai gan situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, un arvien vairāk sabiedrisku vietu kļūst ģimenēm ar maziem bērniem draudzīgākas (piemēram, smēķēšanas ierobežojumi), tomēr pastāv virkne neatrisinātu problēmu, kas padara Latvijas pilsētas nedraudzīgas jaunajām ģimenēm.
Nepietiekamo bērnu dārzu skaitu valstī radījis arī fakts, ka šobrīd spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos, pašvaldībām trūkst līdzekļu jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) būvniecībai vai esošo PII renovācijai. Rezultātā veidojas garas rindas uz PII, samazinās sociāli ekonomiskā stabilitāte jaunajām ģimenēm, valstī, palielinās bezdarba līmenis, palielinās nelegāli nodarbināto personu skaits, jo vecāki ir spiesti algot auklītes, kas šobrīd valstī ir nelegāli nodarbinātas personas, kā arī veidojas virkne ar citām problēmām, kas pasliktina jauno ģimeņu labklājības līmeni valstī. Viens no iemesliem, arī kādēļ sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma nestrādā ir tas, ka viņām nav kur atstāt bērnus, jo PII trūkst brīvu vietu, turklāt, valsts PII pārsvarā gadījumos uzņem bērnus no 2 - 3 gadu vecumam, bet bērnu kopšanas atvaļinājums beidzas bērnam sasniedzot 1,5 gadu vecumu.
Jaunu PII būvniecība ir minēta teju vai katra Latvijas novada, pilsētas, reģiona attīstības programmā, taču šāda virziena projektu īstenošana prasa lielus finansiālus resursus.
Pēc darba autora domām, viens no risinājumiem ir īstenot PII būvniecību ar publiskā un privātā kapitāla (VPP) palīdzību uz ilgtermiņa sadarbības pamata starp pašvaldību un privātā sektora kapitālsabiedrību, savstarpēji sadalot ieguldījumus un riskus. Lai gan Latvijā šī pieeja ir salīdzinoši jauna, pasaulē tā darbojās jau ilgu laiku un ir kļuvusi par plaši izmantojamu pieeju projektu realizācijai. Kā otrs risinājums ir piesaistīt 2007. - 2013.gada programmēšanas perioda ES struktūrfondu operacionālo programmu finanšu resursus, tādējādi samazinot pašu ieguldījumu, veicinot jaunu PII būvniecību valstī ar augstas kvalitātes pakalpojuma pieejamības kapacitāti. Abu šo papildus finanšu resursu piesaistes rezultāta, kā arī sadarbības ietvaros varētu tikt sniegts kvalitatīvās un pieejamāks pakalpojums, nodrošināta projekta sekmīga īstenošana, kā arī ietaupīti finanšu resursi projekta realizācijas procesā.
Maģistra darba mērķis ir izpētīt jauna bērnu izglītības un attīstības centra „KRIKSIS”, kas īstenos pirmsskolas izglītības programmas izveides alternatīvas un noskaidrot vai VPP, kā arī ES fondu finansējuma izmantošana bērnu izglītības un attīstības centra dibināšanai Kuldīgas pilsētā būs lietderīga un kādus finanšu ieguvumus un zaudējumus, kā arī iespējamos riskus tas nesīs.
Lai sasniegtu izvirzīto maģistra darbā izvirzīti sekojoši uzdevumi:
-veikt specifisku nozares izpēti, nozares attīstības tendenču un perspektīvu analīzi;
-veikt detalizētu atrašanās vietas analīzi (analizējot Kuldīgas pilsētas un Kuldīgas rajonā esošos iedzīvotājus, ekonomisko situāciju, izglītības sistēmu, konkurentus, attīstības programmu, nākotnes plānus, budžetu un investīciju prioritātes);
-analizēt papildus finansējuma piesaistes alternatīvas;
-veikt specifisku nozares likumdošanas izpētes analīzi;
-izstrādāt uzņēmuma finanšu plānu prognozi;
-noteikt iespējamos riskus un to mazināšanas pasākumus;
-uz analīzes pamata izstrādāt pamatus bērnu izglītības un attīstības centra dibināšanai Kuldīgā.
Uz darbā esošā teorētiskā un materiālās bāzes pamata darba autors secināja, ka pr | en_US |
| dc.description.abstract | Nowadays existing lack of kindergartens both in bigger towns and cities and small countryside towns, is due to the high birth rate in the 70th and 80th of the last century because the present parents are the children of that time.
The situation has developed during a longer period of time. Some time ago a number of kindergartens were closed down because the birth was rate low, the classes (groups) in kindergartens were small in number and local authorities did not have money to maintain them. Different businesses, like hairdressers, solariums etc., have now occupied the ex-kindergarten buildings. Although the situation has changed over the last few years and more public places are becoming family and children friendlier (ban of smoking), there are still many unsolved problems that make the life in towns all over Latvia unfriendly to young families.
Insufficient number of the existing kindergartens is also caused by the current economical situation, local authorities do not have necessary finances to build new kindergartens or renovate the old ones. As the result, there are long queues for the places in kindergartens, the socio-economical stability of young families decreases, the unemployment level in the state as well as the level of illegal employment increases, because parents hire nannies, which is for the moment illegal in Latvia. All the above mentioned, cause a lot of economical and social problems for young families all over the state. One of the reasons why women do not work after their maternity leave is because they do not have anyone to leave the child with and the shortage of places does not allow them to bring their children to kindergartens. Besides that kindergartens accept children from the age of 2-3, although the maternity leave lasts only for a year and a half.
The construction of new kindergartens is mentioned in the development plans of almost every district, region and town in Latvia. Nevertheless the implementation of such enormous projects requires huge financial resources.
According to the author, one of the possible solutions would be the implementation of the construction of kindergartens with the help of public and private funds on the basis of long term cooperation between local authorities and private sector, dividing the investments and risks. Although in Latvia the mentioned approach is comparatively new, it is used for a long period of time in different countries over the world and has become a widely used approach to the implementation of projects. As a second solution would be the attraction of the EU structure funds of the 2007-2013 programming period, which would lower self costs enabling the construction of new kindergartens with a capacity of high quality service accessibility. Attraction of the both mentioned supplementary financial resources and the cooperation could result in more qualitative and accessible service, provision of a successful implementation of the project as well as would save financial resources during the process of project implementation.
The aim of the Master’s paper is to research the alternatives of the establishment of a new children educational and development centre „KRIKSIS”, which will apply nursery school programmes, and to clear whether the usage of finances from public and private funds as well as EU for establishing a children educational and development centre in Kuldiga will be suitable and what financial benefits and drawbacks as well as possible risks it might have.
To reach the aim of the Master’s paper the following objectives were put:
-make a specified study of the field, analyse the development tendencies and perspectives of the field;
-make a detailed analysis of the localisation (analysing the inhabitants of Kuldiga town and region, economical situation, educational system, rivals, development programmes, future plans, budget and priorities of investments);
-analyse the alternatives of the attraction of supplementary funds; | en_US |
