Mugurkaulnieku mikroatlieku izplatība Franas stāva nogulumos Vidzemē
Author
Ignatovs, Konstantīns
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Advisor
Lukševičs, Ervīns
Date
2008Metadata
Show full item recordAbstract
Konstantīns Ignatovs (2008) Mugurkaulnieku mikroatlieku izplatība Franas stāva nogulumos Vidzemē: Maģistra darbs, Rīga, LU, 46 lpp.
Pētījuma gaitā ir apkopota publicētā informācija par Franas stāva mugurkaulnieku, galvenokārt akantožu un paleonisku, mikroatlieku izplatību Latvijā, veikta atsevišķu Franas stāva stratigrāfisko intervālu aprobēšana Vidzemē un iegūto mikroskopisko atlieku izpēte. Spriežot pēc iepriekšējo autoru datiem, Latvijas Franas stāva nogulumi satur visai daudzveidīgus mugurkaulnieku kompleksus, pārsvarā makroatliekas. Darba mērķis ir bijis veikt Vidzemes Franas stāva akantožu un paleonisku sistemātiskā sastāva revīziju, noteikt šo formu stratigrāfisko un ģeogrāfisko izplatību, kā arī noskaidrot šo zivju grupu izmantošanas iespējas biostratigrafiskos mērķos.
Darba gaitā ievākti 40 paraugi no pieciem iežu atsegumiem, kas pieder Amatas, Pļaviņu un Katlešu svītām. Atrastas tikai dažas paleonisku mikroatliekas no Pļaviņas svītas. Visdrīzāk tas norāda uz zivju eksistencei nelabvēlīgiem apstākļiem šajā laika posmā, kā arī, iespējams, fosīliju saglabāšanās zemo potenciālu iežu dolomītizācijas ietekmē.
Atslēgvārdi: devons, akantodes, paleoniski, biostratigrāfija. Ignatov Konstantin (2008) Vertebrate microremains from the Frasnian deposits of Vidzeme : Master‘s Thesis, Riga, LU, 46 p.
Vertebrate (acanthodian and palaeoniscid fish) remains have been studied from the Frasnian deposits of Vidzeme, central and north-eastern part of Latvia. The Frasnian is one of two faunal stages in the Late Devonian epoch. It lasted from 385 years ago to 375 million years ago. The aim of work - to lead audit in systematization acanthodian and paleoniscid fish, to define distribution of these forms to cuts and geographically, and also to define opportunities of use of data about these groups of fishes in biostratigraphic purposes.
During work 40 samples from five exposures of rocks belonging to Amata, Plavina and Katlesu formations have been collected. Basically it is dolomite, clayey dolomite and sandstones. As a result some paleoniscid fish’s microremains from Plavina formation have been found. Most likely it specifies adversity of conditions for existence ihtiofauna during this period of time. Probably, the reason of such results is due to excessive process of dolomitization, caused disappearance.
Key-words: Devonian, acanthodians, paleoniscids, biostratigraphy.