Latvijas Republikas sabiedrisko raidorganizāciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanas problēmas ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju prakses un normatīvo dokumentu sinerģijas rezultātā
Автор
Pulle, Diāna
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Bojārs, Juris
Дата
2008Metadata
Показать полную информациюАннотации
Maģistra darbs ir veltīts Latvijas Republikas sabiedrisko raidorganizāciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanas problēmu analīzei ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju prakses un normatīvo dokumentu sinerģijas rezultātā. Darba mērķis ir noskaidrot sabiedrisko raidorganizāciju tiesiskā regulējuma būtību un principus, analizēt to nozīmi minēto tiesību nodrošināšanā, ar to saistītās problēmas, kā arī apskatīt iespējamos problēmas risinājuma variantus.
Lai sasniegtu maģistra darbā izvirzīto mērķi un apskatītu visu tēmas būtiskos jautājumus, ir izstrādāta atbilstoša darba struktūra, kas sastāv no trīs nodaļām.
Darba pirmajā nodaļā tiek apskatīta sabiedriskās apraides vēsturiskā attīstība, tās būtība un nozīme, kā arī sabiedrisko raidorganizāciju atšķirības no komerciālajām raidorganizācijām. Šīs nodaļas uzdevums ir noskaidrot apraides būtiskākos jēdzienus, skaidrot sabiedrisko raidorganizāciju atšķirības no komerciālajām raidorganizācijām un secināt, vai sabiedriskā apraide var tik ierobežota, tādējādi nodrošinot komerciālo raidorganizāciju aizsardzību.
Otrajā nodaļā tiek analizēts sabiedrisko raidorganizāciju starptautiskais un nacionālais regulējums, lai iezīmētu pieļaujamās robežas normatīvajos aktos un noskaidrotu, vai pastāvošais regulējums nodrošina precīzu tiesību robežu noteikšanu starp sabiedrisko raidorganizāciju tiesībām un pienākumiem. Nodaļā tiek apskatītas sabiedrisko raidorganizāciju tiesības un pienākumi, programmas veidošanas pamatprincipi, kas jāievēro ne tikai Latvijas sabiedriskajām raidorganizācijām, bet arī Eiropas valstu sabiedriskajām raidorganizācijām. Nodaļā arī skaidrots, kāda misija jāpilda sabiedriskajām raidorganizācijām, lai tās programmas tiktu aizsargātas, kā arī tiek apskatīta sabiedrisko raidorganizāciju redakcionālā neatkarība.
Darba trešajā nodaļā tiek apskatīti sabiedrisko raidorganizāciju identitātes meklējumi, jo šodien vēl joprojām mediju pārstāvji, valdības un ne tikai cenšas definēt galvenos sabiedrisko raidorganizāciju terminus un jēdzienus, un izprast, kā darbojas mediju tirgus. Sabiedriskajām raidorganizācijām bieži nākas izjust profesionālisma trūkumu, pavājinātu misijas apziņu, nepietiekamu finansējumu, vadības institūciju centienus politiski ietekmēt un dažkārt arī sabiedrības neizpratni par sabiedrisko raidorganizāciju īpašo lomu; tām tiek arī pārmesta saistība ar politiskajām partijām un programmu profesionālā līmeņa krišanā, reaģējot uz komerciālo raidorganizāciju konkurenci. Tā kā Latvijas likumdevējs ir piešķīris īpašu statusu Nacionālajai radio un televīzijas padomei, tad nodaļā vēl tiek apskatīts sabiedrisko raidorganizāciju regulatoru tiesiskais noregulējums Eiropas Savienībā, kā arī tiek vilktas paralēles ar Latvijas sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju regulatora tiesiskajām pretrunām tās statusā, un tiek apskatīti iespējamie problēmas risinājumi.
Pamatojoties uz nodaļās aplūkoto un analizēto, darbā tiek secināts, ka komercializācijas un moderno tehnoloģiju attīstības ietekmē ir būtiski paplašinājusies sabiedrisko raidorganizāciju tiesiskā izpratne, tāpēc pastāvošais starptautiskais un nacionālais regulējums vairs nespēj efektīvi nodrošināt līdzsvaru starp sabiedrisko un komerciālo raidorganizāciju aizsardzības tiesībām. Darba nobeigumā ir sniegti priekšlikumi iespējamam problēmas risinājumam. The master paper is dedicated to problems of application of the synergies from foreign public broadcasters’ practices and legislative documents with the purpose to improve the legal regulation of public broadcasting in Latvia. Therefore, the objectives of the paper are identification of the essence and the principles of legislative regulation for public broadcasting organizations, analysis of the regulatory role in safeguarding of their rights, and the associated problems, as well as focusing on possible solutions.
In order to achieve the master paper’s goal and to address the relevant issues, an appropriate structure of the work was chosen. The paper consists of three chapters.
The first chapter of the paper contains a historical survey of the evolution of public broadcasting; it addresses the essence and the significance of public broadcasting and highlights the principal areas of difference between commercial and public broadcasting. The purposes of the chapter are to clarify the most important ideas of broadcasting, to explain how public broadcasting organizations differ from their commercial competitors, and to arrive at a conclusion whether public broadcasting could be curbed in order to protect private or commercial broadcasters.
The second chapter is an analysis of international and national regulation for public broadcasting, looking at the ways of delimitation of boundaries and finding whether the existing legislation draws precise boundaries between the rights and the responsibilities of public broadcasting organizations. Therefore the chapter addresses the rights and the responsibilities, and the principles of program production that are binding not only for Latvian but also for European public broadcasting organizations. What kind of mission must public broadcasters follow to be eligible for protection of their programmes, and what about the editorial independence of public broadcasting organizations.
The third chapter of the paper addresses the quest of identity of public broadcasting organizations: even today, the principal terms and ideas concerning public broadcasting are redefined, and better understanding of the media market is at stake. Public broadcasting organizations often suffer from poor professionalism, vague awareness of the mission, inadequate financing, exertion of political influence, and, sometimes, lack of public understanding of the special role of public broadcasting, complaints as regards its dependence from political organizations, deterioration of program quality in the face of competition by commercial broadcasting organizations. Since the Latvian legislative power has given a special status to the National Radio and Television Council, the chapter also addresses the European regulators of the broadcasting sector, finding similarities with the regulator of Latvia’s public and commercial broadcasting, its legal contradictions and suggesting possible solutions.
On the basis of the issues addressed by various chapters it is concluded that under the influence of commercialization and the impact of modern technologies, the legal concept of public broadcasting has widened considerably, therefore the existing national regulation is no longer an efficient means to provide equilibrium between legal protection of public and commercial broadcasting. Finally, possible solutions of the problem are proposed.