| dc.description.abstract | Pacientu diagnostikas un ārstēšanas metodes reizēm jāparskata , lai uzlabotu pacientu veselības aprūpes standartus. Mērķi:Analizēt esošas veiktas pārbaužu pacientu diagnoses noteikšanai un noteikt nevajadzīgoas izmeklēšanas. Turklāt tika novērtēta diagnoze, klātesošas blakusslimības un komplikācijas.. Pacienti un metodes:Kopā tika apskatītas 327 pacientu slīmības vēstures, ko uzņema Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģijas nodaļā laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. jūnijā, un kuriem bija endokrīni traucējumi. No slīmības vēsturēm tika analīzēta informācija par izmeklēšanu, diagnosticēšanu, blakusslimībam, sarežģījumiem un ārstēšanas metodem. Rezultāti: Pilna asins aina tika veikta 88,1% (n=288) un pliketa hemoglobīna (Hb1C) 74,9% (n=245) no visiem pacientiem. Sirds marķierus, tostarp TNI un CK-Mb tika pētītas aptuveni 25% pacientu, lai diagnosticētu akūtu koronāru sindromu. Vairogdziedzera funkcijas testi tika veikti aptuveni 45% pacientu, lai diagnosticētu vairogdziedzera darbības traucējumus. Krūškurvja rentgenogramma tika veikta 27,3% (n=147) pacientiem no 327 pacientu diagnozēm. . 250 pacientiem (76,5%) no 327 pacientiem bija diabēta slimība, no šiem 250 pacientiem 179 pacientiem (54%) bija 2. diabēta tips . Hipertireoze veidojas 11,9% (n=39) pacientiem. Primārās hipertensija 41,9% (n=137) un dislipidēmija 32,7% (n=107) bija lielākās komplikācijas, kopā ar miokarda infarktu 10,4% (n = 34) un hroniskas sirds mazspēju 9,1% (n=29). Insulīnu lietoja 43,7% (n=143) pacientu, bet AKEI- 45,6% (n=149) un β blokatorus 40,1% (n = 131) tika vairāk izmantotas pacientiem ar hipertensiju. Secinājumi: 1) Daudzas izmeklēšanas nebija nepieciešamās slimibu diagnostikai. 2) Plazmas elektrolītu (nātrija un hlorīdu), vairogdziedzera funkcionālie testi, sirds marķieri (TNI un CK-Mb) un krūšu kurvja rentgens tika pārmērīgi nozīmēti. | en_US |
| dc.description.abstract | Diagnostic and treatment approaches for patients must be reviewed occasionally to improve patient health care standards. Aims of the study: To analyze current investigations performed on patients for diagnosis and to identify the un-necessary investigations. Furthermore diagnosis, presence of concomitant diseases and complications were evaluated. Subjects and methods: A total of 327 case histories of patients admitted to endocrinology department at Pauls Stradiņš Clinical University Hospital from 01 January 2010 till 30 June 2010 who had an endocrine disorder were accessed. From case histories information about investigations, diagnosis, concomitant diseases, complications and treatment approaches was extracted for analysis.Results:The full blood count was performed in 88.1 %( n=288) and glycated hemoglobin (Hb1C) in 74.9 % (n=245) of all study subjects. Cardiac markers including TnI and CK-Mb were investigated in approximately 25% of patients to diagnose acute coronary syndrome. Thyroid function test was performed in around 45% of patients to diagnose a thyroid disorder. Chest X-ray was investigated in 27.3% (n=147) patients of 327 patients for diagnoses. Around 250 patients (76.5%) out of 327 patients were with a diabetic disorder, out of these 250 patients 179 patients (54%) were with Diabetes type 2. Hyperthyroidism accounted for 11.9 % (n=39) patients. Primary hypertension 41.9 % (n=137) and dyslipidemia 32.7 % (n=107) were major complications along with myocardial infarction 10.4 % (n=34) and chronic heart failure 9.1 % (n=29). Insulin was used in 43.7 % (n=143) of patients whereas The ACEI 45.6% (n=149) and β blockers 40.1% (n=131) were used in most of hypertensive patients.Conclusions:1) Many investigations were un-necessary during diagnostic procedure. 2) Plasma electrolytes (sodium and chloride), thyroid function tests, cardiac markers (TnI & CK-Mb) and chest x-ray were excessively investigated. | en_US |
