Koronāro artēriju aterosklerotisko bojājumu mērījumu izvērtējums
Author
Kučika, Guntra
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Jēgere, Sandra
Date
2012Metadata
Show full item recordAbstract
Aktualitāte: Koronāro artēriju ateroskleroze ir koronārās sirds slimības (KSS) patoģenētiskais mehānisms. Aterosklerotiskās pangas veidošanās rezultātā sirds vainagartēriju lūmens sašaurinās un tiek ierobežota asins plūsma. Kvantitatīvā koronārā angiogrāfijas(QCA) metode un intavaskulārā ultraskaņas metode (IVUS) vizualizē un palīdz izvērtēt kvantitatīvi un kvalitatīvi bojājumus. Koronārās angiogrāfijas laikā lūmena vizualizāciju var apgrūtināt zaru savstarpējā pārklāšanās. Intravaskulārā ultraskaņa koronārās angiogrāfijas laikā sniedz detalizētu informāciju par aterosklerozes procesu artērijas sieniņā.
Mērķis: Izvērtēt mērījumus ko iegūst ar kvantitatīvās koronāras analīzes (QCA) metodi un intravaskulārās ultraskaņas (IVUS) metodi koronārās artērijās.
Metode: Pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā. Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuriem tika veikta perkutāna koronārā intervence (PCI). Invazīvās manipulācijas laikā tika veikta kvantitatīvās koronārās analīzes (QCA) un intavaskulārās ultraskaņas (IVUS) pierakstu analīze un sākotnēji mērījumi. Vidēji pēc astoņiem mēnešiem tika atkārtoti izdarīta perkutāna koronārā angiogrāfija un veikti QCA un IVUS pieraksti, veikti iepriekšējie mērījumi. Iegūto datu statistiskajā apstrādē tika izmantota SPSS v17.0.1 programma.
Atslēgvārdi: Kvantitatīvā koronārā analīze, intravaskulārā ultraskaņa, bifurkācija, ateroskleroze.
Rezultāti: Starp QCA un IVUS mērījumiem bija mērena korelācija (r=0,384, p<0,001). Minimālais stenta šķērsgriezuma laukums bija ievērojami mazāks sānu zara ostijā salīdzinājumā ar sānu zara distālo daļu, attiecīgi 4,8 ± 1,7 mm2 pret 5,1 ± 1,7 mm2, p=0,030, bet statistiski ticama atšķirība bija vērojama tikai Crush grupā (4,7 ± 1,7 mm2 pret 5,1 ± 1,6 mm2, p=0,016), bet ne Culotte grupā (4,9 ± 1,8 mm2 pret 5,1 ± 1,9 mm2, p=0,368). Galvenā zara dalīšanās vietas lūmena laukums bija 6,7 ± 2,0 mm2 Crush pret 5,8 ± 1,5 Culotte grupā, p=0,017. Savukārt bifurkācijas segmentā lūmena laukums bija attiecīgi 6,4 ± 2,0 mm2 un 5,6 ± 1,5 mm2, p=0,042.
Secinājumi: Šajā pētījumā tika konstatēta mērena korelācija starp QCA un IVUS parametriem. Kopējie intravaskulārās ultraskaņas rādītāji 8 mēnešos pēc stenta implantācijas bija līdzīgi pēc divu stentu implantācijas bifurkācijas bojājumos Crush vai Culotte tehnikā. Pašā bifurkācijas segmentā un galvenā zara dalīšanās vietā lūmena šķērsgriezuma laukums bija mazāks Culotte grupā. Minimālā lūmena šķērsgriezuma laukuma lokalizācijas vieta pārsvarā bija sānu zara ostijā gan Crush, gan Culotte grupā. Background: Coronary artery atherosclerosis is the pathogenetic mechanism behind the coronary heart disease. Narrowing and blood flow disturbance occurs due to atherosclerotic plaque progression. Quantitative coronary angiography (QCA) and intravascular ultrasound (IVUS) are methods for measuring and analysis of atherosclerotic plaque. Evaluation of lumen stenosis by coronary angiography is often limited by overlapping artery branches. Use of IVUS during coronary angiography provides detailed information of lumen geometry.
Aim: Aim of this study is to evaluate findings of quantitative coronary angiography (QCA) and intravascular ultrasound (IVUS) in coronary artery atherosclerotic lesions.
Methods: The study was done retrospectively in Latvian Centre of Cardiology (Pauls Stradin’s University hospital. Patients who underwent percutaneous coronary intervention (PCI) were included in this study. During coronary angiography quantitative coronary angiography (QCA) and intravascular ultrasound (IVUS) were done. After 8 month angiographical, QCA and IVUS follow-up was done. Statistical analysis of data was done using SPSS v17.0.1 software.
Keywords: Quantitative coronary angiography, intravascular ultrasound, bifurcation, atherosclerosis.
Results: Overall moderate correlation was observed between QCA and IVUS with an r value of 0,384 (p<0,001). Minimal stent crossectional area in average was significantly smaller in ostium if side branch than in distal part of the side branch, 4,8 ± 1,7 mm2 vs. 5,1 ± 1,7 mm2, p=0,030, but it was statistically significant only Crush group (4,7 ± 1,7 mm2 vs. 5,1 ± 1,6 mm2, p=0,016), but not in Culotte group (4,9 ± 1,8 mm2 vs. 5,1 ± 1,9 mm2, p=0,368). Main branch lumen crossectional area at branching point was 6,7 ± 2,0 mm2 in Crush vs 5,8 ± 1,5 in Culotte group, p=0,017. Lumen crossectional area at bifurcation segment between groups was 6,4 ± 2,0 mm2 vs 5,6 ± 1,5 mm2, p=0,042.
Conclusion: Angiographic indexes moderately correlate with volumetric intravascular parameters. Overall intravascular ultrasound (IVUS) measurements after 8 month were similar in both Crush and Culotte stent technique groups. There was a smaller lumen crossectional area at main branch at branching point and in bifurcation segment in Culotte group. In both groups the minimal lumen crossectional area localization was at ostium of the side brunch.